Pēdējos piecos gados Valsts policijā policistu skaits samazinājies par vairāk nekā tūkstoti. Jau ilgstoši brīvas ir divdesmit pieci procenti no visām amata vietām. Kā savā lietderības revīzijā secinājusi Valsts kontrole, iemesls tam gan vairs neesot atalgojums, bet gan esošo kolēģu pārslodze un policistam neraksturīgi uzdevumi. Latvijā policistu skaits attiecībā pret iedzīvotāju skaitu esot par 58% mazāks nekā citviet Eiropas Savienībā.
Darbinieku trūkums valsts policijā ir aktuāla problēma jau daudzus gadus. Situācija nav mainījusies arī pašreiz – policijā ilgstoši vakantas ir, aptuveni, ceturtā daļa amata vietu. Kā lietderības revīzijā konstatējusi Valsts kontrole, iemesls ilgstošajām vakancēm gan vairs neesot daudzus gadus piesauktais atalgojums, bet gan cilvēkresursu pārvaldība un uzdevumu veikšana pēc prioritātes, stāsta Valsts kontroles padomes locekli Gatis Litvins: ”Pats galvenais efekts uz cilvēkresursu piesaisti ir stāsts par to, ka būtu jāpārskata tie uzdevumi, ko šobrīd policisti pilda.”
Valsts kontrole secinājusi, ka, aptuveni, 700 policistu veic administratīvu darbu, bet ap 280 policistu nodrošina dažādu objektu apsardzi, turpina Gatis Litvins: ”Svarīgi būtu tos uzdevumus, ko var izdarīt cits nodarbinātais, kuram nevajag būt policistam ar speciālo dienesta pakāpi, atdot citiem. Jāpieņem lēmums pakāpeniski tos policistus, kas šobrīd to izpilda, novirzīt uz tiem amatiem, kuri ir vakanti. Viņu vietā jāpieņem, vai nu darbinieki vai civildienesta ierēdņi.”
Valsts policijas priekšnieks gan bilst, ka ierēdņi varētu aizstāt tikai dažus desmitus no administratīvajā darbā iesaistītajiem policistiem, piemēram, atļauju izsniegšanai. Tomēr esot ļoti svarīgi, lai ar policijā strādājošajiem varētu rēķināties jebkurā diennakts laikā un jebkurā dienā.
Valsts policijas priekšnieks, ģenerālis Armands Ruks gan norāda, ka velns slēpjas detaļās: ”Viennozīmīgi, mēs varam skatīties tādos atsevišķos virzienos. Es nerunāju par to, ka dienesta pakāpei jābūt programmētājam vai tamlīdzīgi. Un tas mums tai pašā Kibernoziegumu apkarošanas pārvaldē nemaz arī nav. Mums, kā darba devējam, man, kā dienesta vadītājam, tie ir cilvēki, kurus es varu piesaistīt jebkura policijas uzdevuma veikšanai. Arī, ja būtu krīze vai kas cits.”
Ekonomēt resursus Valsts kontroles ieskatā varētu arī dekriminalizējot sīkās zādzības un vairāk sadarbojoties ar komersantiem, jo 2024. gadā zādzības nelielā apmērā bijušas 32% no visiem reģistrētajiem noziegumiem. Pašreiz gan šādu iespēju ierobežojot Datu aizsardzības likums. Palīdzēt risināt darba spēka trūkumu Valsts policijā varētu arī pilnīga atteikšanās no izdienas pensijas un sabiedrības iesaiste kārtības un drošības nodrošināšanā.
Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (JV) skaidro: ”Tas saistīts ar apmācības programmu, ko mēs gatavojam, un, protams, arī ar finansējumu, kas būs nepieciešams ekipējumam, bet ceram, ka arī mūsu sabiedrība dos ieguldījumu iekšējās drošības nodrošināšanā.”
Pašreiz reģionos aizpildītas, apmēram, 83% vakances, tikmēr Rīgas reģionā vien 44%. Labā ziņa ir tā, ka 2025. gadā Valsts policijas koledžā uzņemts lielākais skaits kadetu, kopš tās dibināšanas. Tāpat 2027. gadā varot cerēt uz 50 jauniem izmeklētājiem no Iekšējās drošības akadēmijas.