Starptautiskā pretkorupcijas organizācija “Transparency International” otrdien, publicējot ikgadējo korupcijas uztveres indeksu, brīdinājusi par situācijas pasliktināšanos demokrātijās visā pasaulē, norādot, ka ASV rezultāts ir sliktākais korupcijas uztveres indeksa vēsturē.
“Transparency International” norādīja, ka vidējais rādītājs ir sliktākais pēdējo vismaz desmit gadu laikā.
ASV prezidents Donalds Tramps kopš atgriešanās Baltajā namā pagājušā gada sākumā ir sagrāvis iekšpolitiku un ārpolitiku, vienlaikus pastiprinot spiedienu uz dažādām iestādēm, sākot no universitātēm un beidzot ar Federālo rezervju sistēmu. “Transparency International” pauda bažas par “darbībām, kas vērstas pret neatkarīgu viedokli un grauj tiesu neatkarību” ASV.
Arī, samazinot ārvalstu palīdzību, Trampa administrācija ir “vājinājusi globālos pretkorupcijas centienus”, norādīts “Transparency International” ziņojumā.
Korupcijas uztveres indekss ļauj novērtēt valsts progresu korupcijas apkarošanā un salīdzināt rezultātus starp 182 pasaules valstīm un teritorijām. Indeksā tiek piešķirti punkti skalā no 0 (ļoti korumpēta) līdz 100 (ļoti tīra).
Latvijas rezultāts ir uzlabojies par vienu punktu, sasniedzot 60 punktus. Tādējādi Latvija starp 182 valstīm un teritorijām ieņem 37. vietu, liecina organizācijas publiskotie dati.
Tikmēr Igaunija saglabā 76 punktus, ieņemot 12. vietu. Savukārt Lietuva, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir pakāpusies par diviem punktiem, sasniedzot 65 punktus un 28. vietu.
ASV rezultāts ir noslīdējis līdz 64 punktiem, “Transparency International” norādot, ka politiskais klimats ASV pasliktinās jau vairāk nekā desmit gadus.
Globālais vidējais rādītājs ir 42 punkti, kas ir zemākais vairāk nekā desmit gadu laikā.
“Lielākā daļa valstu nespēj kontrolēt korupciju,” teikts ziņojumā, kurā norādīts, ka 122 valstis ir saņēmušas mazāk nekā 50 punktus.
Ziņojumā norādīts, ka ASV gadījums ilustrē kopējo tendenci demokrātiskās valstīs, kurās mazinās veiktspēja cīņā ar korupciju, un šī parādība novērojama arī Lielbritānijā un Francijā. Lai gan šīs valstis joprojām atrodas indeksa augšgalā, “korupcijas riski ir palielinājušies”, jo ir vājinājušās neatkarīgas pārbaudes, ir nepilnības tiesību aktos un nepietiekama tiesību aktu izpilde.
Vissliktākie rezultāti Eiropas Savienībā (ES) ir Bulgārijai un Ungārijai – abas valstis ieguvušas tikai 40 punktus.
Ziņojumā teikts, ka Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna valdība, kura atrodas pie varas kopš 2010. gada, “vairāk nekā desmit gadu laikā ir sistemātiski vājinājusi tiesiskumu, pilsonisko telpu un vēlēšanu integritāti”. “Tas ļāvis nesodīti novirzīt miljardus – tostarp no Eiropas Savienības fondiem – [Orbāna administrācijas] draugu grupām, izmantojot negodīgus publiskos līgumus un citas metodes,” norādīts ziņojumā.
“Transparency International” secinājusi, ka arī premjerministra Roberta Fico valdība Slovākijā, kas indeksā novērtēta ar 48 punktiem, “vājina korupcijas un organizētās noziedzības izmeklēšanu, jo īpaši lietās, kurās iesaistītas augstākās amatpersonas”.
Visaugstāko vietu indeksā jau astoto gadu pēc kārtas ieguvusi Dānija, kuras rādītājs ir 89 punkti. Dānijai seko Somija ar 88 punktiem, Singapūra ar 84 punktiem, Jaunzēlande ar 81 punktu un Norvēģija ar 81 punktu.
Starp pozitīvākajiem progresa piemēriem ziņojumā minēta Ukraina, kas ieguvusi 36 punktus.
Indeksa lejasgalā atrodas Dienvidsudāna un Somālija, kas katra ieguvušas tikai deviņas punktus, un Venecuēla ar desmit punktiem.