“Mums ir novecojoša sabiedrība” – diskutē par senioru skolu attīstības iespējām

Trešās paaudzes universitātes jeb senioru skolas Latvijā darbojas salīdzinoši nesen. To mērķis ir papildināt senioru zināšanas un atkal tos iesaistīt sabiedrībā. Šodien Jelgavā Senioru skolu pārstāvji no visas Latvijas piedalījās konferencē “Sudraba valsts: senioru skolas no vietējām iniciatīvām līdz valsts mēroga tīklam”, kur diskutēja par skolu iespēju attīstīties.

Latvijā šā gada sākumā dzīvoja 413 000 jeb 22,4% cilvēku, kuri nosvinējuši vismaz 65. dzimšanas dienu. Atzīts veids, kā mazināt novecošanās sekas un izmantot senioru potenciālu, ir trešās paaudzes universitātes, kā tās sauc Eiropā, vai senioru skolas, kāds nosaukums biežāk tiek lietots pie mums.

Biedrības “Baltā māja” direktore Inguna Badune stāsta, ka “Baltā māja” šoruden atzīmēs jau trīsdesmito gadskārtu: “Protams, ka trīsdesmit gadu laikā mūsu galvenie apmeklētāji ir bijuši seniori, kuri vienmēr ir mācījušies neatkarīgi no tā, vai to sauc par skolu, universitāti, vai vienalga kādā nosaukumā. Protams, mēs to darām neatkarīgi no tā, ir projekts vai nav projekts.”

Viena no vispopulārākajām nodarbībām ir vingrošana, bet ne mazāk svarīgi senioriem ir apgūt datorprasmes un citu mūsdienu tehnoloģiju lietošanu. Piemēram, Dobeles seniori apguvuši prasmes lietot savu viedtālruni.

Nodarbību izvēle gan atkarīga ne tikai no senioru vēlmēm, bet arī iespējas piesaistīt pasniedzēju praktiski bez finansējuma, skaidro Dobeles novada Senioru universitātes vadītāja Gundega Bicūze: “Tāpēc šīs nodarbības notika par tādu simbolisku samaksu. Tie bija desmit eiro mēnesī, ko dalībnieki maksāja. No tā mēs sedzām telpu īri, un tā kā es pati vadīju šīs nodarbības un man tas patīk, un es zinu, ka tas ir vajadzīgs, tad, kas palika pāri, tas bija man.”

Lai sasniegtu pēc iespējas vairāk aktīvo cilvēku lauku viensētās, Limbažu novadā izveidota mobilā senioru skola, kas katru reizi notiek citā pagastā, bet nokļūšanu uz nodarbībām apmaksā pašvaldība.

Tomēr arī šeit atklāts ir jautājums par finansējumu pasniedzējiem, stāsta Limbažu novada pašvaldības Izglītības pārvaldes Pieaugušo izglītības koordinatore Maija Andersone: “Es domāju, ka jebkurš pasniedzējs arī grib nopelnīt, un, lai darbs būtu kvalitatīvs, pasniedzējam ir samaksa jāsaņem, un valsts tajā var palīdzēt ļoti labi. Tā kā šis projekts un citi projekti, kas mērķtiecīgi to finansētu, būtu ļoti atbalstoši.”

Šodien senioru skolu pārstāvji tiekas Jelgavā konferencē “Sudraba valsts: senioru skolas no vietējām iniciatīvām līdz valsts mēroga tīklam”, bet Rīgā tikmēr tiek lemts, kuri projekti saņems finansējumu pirmajā SIF projektā “Atbalsts senioru skolu pasākumu īstenošanai”.

Latvijas Trešās paaudzes universitāšu asociācijas valdes priekšsēdētāja Agita Pleiko: “Kā minimums ir piecas skolas katrā reģionā, kuras atbalstīs šis konkurss. Tātad mēs varēsim samaksāt pasniedzējiem vai segt viņiem ceļa izdevumus, arī telpu uzturēšanas izmaksas. Realitāte bija stipri krāšņāka – bija 77 pieteikumi un kopumā tika pieprasīti vairāk nekā 3 miljoni eiro. Piešķirts ir mazliet vairāk par miljonu.”

Senioru skaitam palielinoties, pieaug arī senioru skolas loma un līdzdalības nozīme sabiedrībā, kas nozīmē arī nepieciešamību pēc regulāra finansējuma.

Agita Pleiko uzskata, ka valsts vairs nevar izlikties, ka mums ir jauna sabiedrība: “Mums ir novecojoša sabiedrība un mēs joprojām turpinām diskusijas ar iesaistītajām ministrijām. Mēs sakām, ka visas stratēģiskās plānošanas ir jāveic kā novecojošai sabiedrībai. Mēs šo īstenību vairs nevaram ignorēt.”

Tikmēr biedrība “Vidusdaugavas NVO centrs” izstrādā vadlīnijas senioru skolu saturam, kas precīzāk noteiks, kas tajās jāapgūst. Vadlīniju pirmā redakcija tikšot prezentēta jau augustā.