Kultūras vērtība vai slogs? Gaujienas pils izsole bez rezultāta

Gaujienas pils ir ar bagātu vēsturi, ar to saistās baronu Vulfu vārds. Pirmās brīvvalsts laikā, kad baronu te vairs nav, Latvijas valsts to piedāvā komponistam Jāzepam Vītolam.

„1922.gadā daļu bijušās Gaujienas pils muižas piešķir komponistam Jāzepam Vītolam, tai skaitā pili, un atmiņās raksta, ka Jāzeps Vītols te ir ieradies ar savu sievu Anniju, izstaigājuši pili un teikuši – nu, kam mums diviem cilvēkiem tik liela māja, viens otru pazaudēsim, un tā viņam ir ļauts izvēlēties jebkuru citu no muižas ēkām. Viņš izvēlējās aldara māju, bet šajā ēkā ar tādu viņa paša gādību tā paša gada rudenī sāk darboties skola,” – stāsta Jāzepa Vītola memoriālā muzeja „Anniņas” vadītāja Sanita Sproģe.

Skolas absolventu skaitā daudzas Latvijā ievērojamas personības, arī dzejnieks Ojārs Vācietis. 

„Ojārs Vācietis ierodas šeit no Trapenes, 1948.gada pavasarī, un šeit viņš pavada savus vidusskolas gadus, līdz 1952.gada pavasarim. Par to laiku, kā viņam šeit, lauku puisim no Trapenes, iet Gaujienā, viņš raksta grāmatā „Tās dienas acīm”, kuru pārlasot, var ieraudzīt viņa redzējumu par to laiku, par vidusskolu Gaujienā.”

Pirms pieciem gadiem skola te beidz pastāvēt, bet skolas laiks ir arī bijis būtisks pils saglabāšanā.

„Telpas ir ļoti labā stāvoklī, nu tajās nav eiroremonta, bet tās ir ļoti labas. Tie, kas bija atbraukuši skatīties, kad bija pirmā izsole, bija ļoti pārsteigti par to, ka tās iekštelpas ir ļoti labas. Nu, gribētos kaut ko piekrāsot, gribētos kaut ko uzprišināt, laika zobs ir noēdis, trepes padilušas, bet viņas nav sapuvušas.”, – stāsta Gaujienas un Trapenes pagastu apvienības pārvaldes vadītājs Jānis Šepters.

Skolas laikā nomainīts arī jumts, bet lielākās problēmas, kā stāsta Jānis Šepters, ir ar pilij blakus esošo nogāzi, kas brūk un nāk arvien tuvāk.

„Redzat, šī te plaisa, ir meklēti iemesli, kāpēc, nu ir šīs te nogāzes noslīdēšana.”

Piecus gadus, kopš vairs nav skolas, Gaujienas pils stāv tukša. Šopavasar, lai pili nelaistu postā, Smiltenes novada pašvaldība to nodeva izsolei.

„Tika izvērtēts viss tas mūsu kultūrvēsturiskais mantojums un tā nepieciešamība pašvaldības funkcijām. Un tad tika saprasts, ka tādas īstas funkcijas, ko mēs tur varam realizēt, tā, lai tā pils visu laiku ir apdzīvota, pašvaldība nesaredz. Nesaredz arī to iespēju piesaistīt finansējumu tik, cik būtu vajadzīgs, lai viņu tiešām saglabātu ļoti labā stāvoklī un vēl uzlabotu. Tad arī konceptuāli tika nolemts, ka Gaujienas pils ies uz atsavināšanu”, stāsta Smiltenes novada pašvaldības izpilddirektora vietniece Evija Zurģe.

Bet, diemžēl, izsole bija bez rezultāta. Interese par pili bija, bet, iespējams, pretendentus atturēja striktie izsoles noteikumi. Piemēram, piecu gadu laikā pircējam īpašuma attīstīšanā jāiegulda vismaz viens miljons eiro. Divu gadu laikā jāveic pils nogāzes stiprināšana, trīs gadu laikā – ēkas fasādes atjaunošana un, protams, jāsaglabā publiska pieejamība. Bet, tā kā interese par pili bija, tad pašvaldībā, kā stāsta Evija Zurģe, izsoles noteikumi tiks vēlreiz izvērtēti.

„Tie nosacījumi uzliek zināmu laika rāmi un arī jau nosauc gana konkrētas investīcijas. Diskusijās ir izskanējis, ka varbūt tiem nosacījumiem ir secība jāpamaina, lai investors loģiskāk varētu uzsākt savu darbību. Kādam, protams, tie nosacījumi ir par smagu. Mēs šobrīd esam tādā kā izvērtēšanas periodā, ja var teikt. Gribam saprast investoru, kam bija interese, viedokļus. Mums ir ļoti svarīgi, lai pārskatāmā nākotnē mēs redzam reālus ieguldījumus un reālu pils attīstību.”

„Mūsu vīzijas jau visu šo gadu garumā ir bijušas dažādas, bet viena no tām bija, ka šī pils varētu būt, kā tāda rehabilitācijas vieta. Kur, baudot dabu, apgūt mūziku, mākslu un atpūsties cilvēkiem,” – tā par to, ko vēlētos pilī redzēt Gaujienas iedzīvotāji, stāsta Sanita Sproģe. 

Savs redzējums ir arī Jānim Šepterim: „Nav jābūt varbūt iekštelpām publiski pieejamām, bet ārpusē, lai cilvēki, atbraucot Gaujienā, var apskatīt šo skaisto vietu, lai šī vieta iekristu acīs, ka ir ļoti skaista. Viens no nosacījumiem, kas būtu ļoti labs, ka šajā ēkā būtu darba vietas, tas nozīmē, ka piesaistītu cilvēkus šeit palikt.”

Vasarā pils gan tukša nebūs, jo tā ir iecienīta vieta bērnu nometnēm, bet pašvaldībā tiks pārskatīti izsoles noteikumi un rudens pusē būs jauna izsole.

Gaujienas pils