Laikā līdz Ziemassvētkiem – krāpnieki jau gatavi “dāvanām”

Tieši pēc divām nedēļām klāt būs Ziemassvētki. Daudzi, lai ieprieicnātu gan sevi ar kādu jaunu lietu, gan, lai sagādātu dāvanas, iepērkas arī internetā, taču to aktīvi izmanto krāpnieki. Lai gan brīdinājumi izskan nemitīgi, cilvēku vēlme ātri atrast izdevīgus pirkumus bieži vien ņem virsroku pār piesardzību, un vilinošo piedāvājumu vietā iedzīvotāji nonāk krāpnieku slazdos. 

Tuvojoties svētku laikam palielinās arī iepirkšanās apjoms interneta veikalos. Valsts policijā skaidro – viltus lapas un sludinājumi ir kļuvuši par ikdienu. Krāpnieki medī tos, kuri meklē izdevīgus piedāvājumus tiešsaistē, īpaši pirkšanas un pārdošanas platformās.

Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Dienvidkurzemes iecirkņa priekšnieks Ingus Ukstiņš saka: “Cilvēki tiek apkrāpti, iegādājoties preces varbūt no neuzticamām personām, vai arī ir viltus saites, viltus lapas, un tādā veidā persona, vēloties iegādāties preces, pārskaita naudas, zināmas naudas summas, bet gala rezultātā šo preci nesaņem.”

Šādas situācijas var gadīties ikvienam. Bieži vien krāpnieki izmanto sociālos medijus, ievietojot tur vilinošas reklāmas. Liepājas iedzīvotāju pieredze atspoguļo gan rūgtumu par zaudēto naudu, gan to, kāda piesardzība ir nepieciešama tiešsaistes vidē, lai neiekristu slazdos.

Liepājniece Elita par savu pieredzi interneta veikalos: “Es pasūtīju mazbērniem spēli, aizmirsu. Kaut kāds lietuviešu, un vairāk kā mēnesi jau gaidu. Diemžēl nekā. Paldies Dievam, tie bija 14 eiro. Nu es uzrakstīju komentiņus. Viņu mājaslapā. Un nekādas atbildes. Es vienkārši redzu arī tos citus komentārus. Tur ir līdzīgs variants kā man.”

Savukārt liepājniec Signe stāsta, ka: “Es gan neesmu baigais interneta iepircējs, bet es laikam sūtu tikai no tiem, kas man ir pazīstami. Parasti ar vīru, jo viņš zina visu, un tad viņš man visu nokārto.”

Digitālo prasmju apmācību mentore skaidro, kādēļ cilvēki neapzināti atver durvis krāpniekiem. Viņa norāda, ka liela daļa problēmu ir saistīta ar emocijām: stress, nepietiekama informācijas lasīšana un steiga, kas liek pieņemt pārsteidzīgus lēmumus.

Projekta “Sabiedrības digitālo prasmju attīstība” Digitālo prasmju apmācību mentore Anna Trubska dalās ar saviem novērojumiem: “Pirmais, ar ko saskaras cilvēki, ir tas, ka viņi neprot pārbaudīt, vai mājaslapa ir droša vai nedroša. To mēs mācām, lai viņi to tomēr dara un pārbauda. Otrais, kas ir – viņi ļoti pavirši lasa informāciju, kas viņiem ir dota. Tad arī trešais. Viņi ļoti reti pārbauda e-pastus, kad nāk kaut kādas ziņas vai kaut kādi brīdinājumi, vai kaut kādi paziņojumi.”

Viltus vietnes mēdz būt vizuāli gandrīz identiskas oriģināliem. Lai pasargātu savus maciņus no krāpniekiem, Valsts policija aicina ikvienu izmantot tikai oficiālas lietotnes un mājaslapas, un rūpīgi izvērtēt tās, pirms tiek ievadīti personīgie dati.

Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Dienvidkurzemes iecirkņa priekšnieks Ingus Ukstiņš aicina iedzīvotājus ievērot piesardzību: “Ja ir kādas zināmas mājaslapas, kur pērk preces, tad attiecīgi izmantot šo mājaslapu oficiālās aplikācijas un nemeklēt kaut kādas citas alternatīvas iespējas no neuzticamiem pakalpojumu sniedzējiem, jo bieži vien ir tā, ka mājaslapas tiek viltotas. Šim potenciālajam klientam pie ievadītas nepareizas informācijas, rezultātā cilvēks varbūt nepamana, ka ir viens burts izmainīts vai kāda rakstu zīme citādāka, līdz ar to tad, attiecīgi ievadot informāciju, jau tālāk veicot maksājumus, šī izrādās viltus saite, un cilvēks zaudē naudu.”