Latvijā izstrādā rīcības plānu gadījumiem, kad lācis apdraud cilvēkus

Pēdējā laikā sabiedrībā arvien biežāk tiek diskutēts par lāču izplatību Latvijā. Vienlaikus aktuāls ir jautājums – kā rīkoties, ja lācis ienāk apdzīvotā vietā vai rada apdraudējumu cilvēkiem? Lai šādās situācijās nodrošinātu skaidru un operatīvu rīcību, Dabas aizsardzības pārvalde kopā ar citām institūcijām izstrādā vienotu rīcības shēmu, nosakot katras iesaistītās puses atbildību. 

Šķiet, ka lāči Latvijā kļuvuši par vienu no pēdējā laika apspriestākajiem tematiem. Publiskajā telpā arvien biežāk parādās video, kuros tie manīti apdzīvotu vietu tuvumā. Arī uzrunātie iedzīvotāji atzīst, ka šobrīd šī tēma aktuāla arī viņiem. Daļa pat pārskatījusi savus ikdienas paradumus. 

Kāda ogrēniete saka: “Nedroši, bailīgi tomēr iet. Kaut gan es esmu sēņotāja, bet ir gan bailes tomēr.”

Ogrēnietis Jānis atzīst: “Jā, negribās vairs tā sēņot kā agrāk. Negribās sastapt. It sevišķi, ja vēl lācene un lācēni. Tas ir bīstami, jo lācis ir neprognozējams.”

Uldis, ogrēnietis, saka: “Jūtami ir, ka viņi vairāk nekā bija, bet es uzskatu, ka nav tik traki.”

Latvijā šobrīd ir aptuveni 190 lāču. Lai gan tas nav liels skaits, Dabas aizsardzības pārvaldē norāda – pieaugot lāču populācijai, pieaug arī konfliktu situācijas starp cilvēkiem un dzīvniekiem. Tāpēc šobrīd norit darbs pie vienotas rīcības shēmas, kas noteiks, kā rīkoties, ja lācis ienācis apdzīvotā vietā vai rada apdraudējumu cilvēkiem. 

Gita Strode, Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas aizsardzības departamenta direktore, uzsver: “Labāk mēs par to runājam tagad, lai visi apzinās, kādi resursi kuram ir. Ja nav, tad lai saprot A, B, C variantu, kur viņus var dabūt, ar ko var noslēgt vienošanos, līgumus, lai būtu tās iespējas rīkoties. Ja mēs paši nevaram neko Latvijas pusē sameklēt vai izdomāt, nu, tad skatāmies uz kaimiņu valstīm un pārņemam viņu pieredzi. Tur ir sadarbība starp pašvaldībām, valsts iestādēm, medniekiem un tamlīdzīgi. Bet tas ir skaidri atrunāts un katram ir skaidrs, kurš ko dara. Nu, tad mums vajadzētu virzīties uz līdzīgu sistēmu.”

Diskusijas par rīcības plānu vēl turpinās, taču Dabas aizsardzības pārvalde jau izstrādājusi iespējamu rīcības shēmu. Tā paredz trīs apdraudējuma līmeņus – zaļo, dzelteno un sarkano. Atkarībā no situācijas paredzēta sabiedrības informēšana, teritorijas uzraudzība, lāča aizbiedēšana vai, galējos gadījumos, arī lēmums par dzīvnieka likvidēšanu. Par to izsniegt atļauju varēs tikai Dabas aizsardzības pārvalde.

Gita Strode, Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas aizsardzības departamenta direktore: “Tās situācijas, kad mēs varam izsniegt atļaujas, ir saisītas ar cilvēku drošību, sabiedrības apdraudējumu, īpaši sociāli ekonomiskām vajadzībām vai kādiem īpašiem zaudējumiem.”

Līdz šim Latvijā šāda bīstama situācija bijusi tikai vienu reizi pirms trīs gadiem pie Gulbenes šosejas. Cilvēki lācim tuvojās, to filmēja un pat baroja, tādēļ dzīvnieku nācās likvidēt. Tāpēc Dabas aizsardzības pārvaldē uzsver – svarīgi izglītot arī sabiedrību. Arī uzrunātie iedzīvotāji atzīst, ka nezinātu, kā rīkoties, ja sastaptu lāci.

Rihards, ikšķilietis, saka: “– Ko darītu, ja redzētu apdzīvotā vietā, ka tomēr ir tas lācis?

– Šausmas. Apdzīvotā vietā vēl? Nu, nezinu, jāslēpjas laikam, nemēģinātu pieradināt vai vēl kaut ko.”

“Droši vien zvanītu policijai. Bet kā ar pašu būtu, tas ir jautājums,” atzīst kāda ogrēniete. 

Svetlana, ogrēniete, atklāj: “Laikam vilktu telefonu un filmētu, bet, nē, nezinu. Katrā situācijā cilvēks sevi iepazīst no jauna. Es nemaz nezinātu, kā es reaģētu vai kaut ko.”

Ja pamanīts lācis, Dabas aizsardzības pārvaldē aicina saglabāt mieru, netuvoties dzīvniekam un par novērojumu ziņot pārvaldei vai tam paredzētajās lietotnēs. Tas palīdz gan izvērtēt situāciju, gan zinātniekiem sekot līdzi lāču izplatībai.