Latvijas Banka aicina neieviest 2. pensiju līmeņa uzkrājumu priekšlaicīgu izmaksu

Aiz 1. pensiju līmeņa uzkrājuma, kas nodrošina pamata pensiju ikvienam, seko 2. pensiju līmenis. Tas ir individuāls uzkrājums, kas tiek veidots no sociālajām iemaksām un ir būtisks, jo palīdz palielināt cilvēka nākotnes pensijas apmēru. Pēdējā laikā gan sabiedrībā arvien biežāk izskan diskusijas par šī līmeņa darbību un ieceri ļaut cilvēkiem izņemt uzkrātos līdzekļus priekšlaicīgi pēc pašu vēlēšanās. Turpretim Latvijas Banka aicina šādu iespēju neieviest. 

Latvijā, veicot sociālās iemaksas, noteikta daļa tiek novirzīta un ieguldīta finanšu tirgos, tā pakāpeniski veidojot 2. pensiju līmeņa uzkrājumu. Tas ir paredzēts, lai palielinātu cilvēka nākotnes pensijas apmēru un nodrošinātu lielāku finansiālo stabilitāti vecumdienās. Dažās valstīs ir pieļauta iespēja šo uzkrājumu izņemt priekšlaicīgi pēc cilvēka vēlēšanās, un arvien biežāk šādas idejas izskan arī Latvijā. Tomēr Latvijas Bankas eksperti ir pret šādu ieceri.

Latvijas Bankas Apdrošināšanas un pensiju uzraudzības pārvaldes vadītāja Evija Dundure: “Mums ir jāsaprot, ka pēc tiem 10, 20 gadiem mums to naudu vajadzēs tikpat ļoti, ja ne vēl vairāk. Un tāpēc jau tā pensiju sistēma ir tā veidota, tāpēc mēs esam nodokļus maksājuši galu galā visus šos gadus un arī turpinām maksāt, lai mēs pēc tam būtu ar ienākumiem, lai mums nav jāstrādā pensijā, lai mēs varam zāles nopirkt, lai mēs vispār varam dzīvot. Šodien arī mūsu datos redzējām, ka nākotnē tie ir 30% no pensijas. Tā ir jau būtiska summa.”

Igaunija bija pirmā no Baltijas valstīm, kas 2021. gadā atļāva izmaksāt 2. pensiju līmeni. To šogad ļaus arī Lietuva. Tomēr Igaunijas pieredze rāda, ka cilvēki naudu tērē nevis, lai veidotu uzkrājumus un domātu par labklājību vecumdienās, bet ikdienas vajadzībām. 

Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Pētniecības daļas galvenais pētnieks Oļegs Tkačevs: “Ilglietošanas preces bija augšējā daļā. Varat iedomāties, ko nozīmē ilgtermiņa preces. Tās var būt mašīnas, ja cilvēkam ir uzkrāts pietiekoši daudz, bet tas arī var būt televizors, ja tā summa ir mazāka. Ceļojumiem tika tērēta nauda, arī azartspēlēm tika iztērēta nauda. Tā kā tur plašs spektrs.”

Bankā norāda, ka arī Latvijā ilgtermiņa uzkrājumu kultūra vēl ir salīdzinoši jauna, un tas ir būtisks faktors, domājot par 2. pensiju līmeni un tā iespējamu priekšlaicīgu izmantošanu. Raugoties ilgtermiņā, piemēram, 40 gadu uzkrājumu periodā, teorētiski stabils risinājums būtu regulāri novirzīt aptuveni 5% no darba algas pensiju uzkrājumam jau no pirmās darba dienas. Tomēr banku eksperti ir piesardzīgi optimistiski par to, cik konsekventi šāda pieeja praksē tiktu ievērota, ņemot vērā iedzīvotāju paradumus un finanšu disciplīnu.

Latvijas Bankas Finanšu pratības daļas vadītāja Aija Brikše: “Šobrīd uzvedības pētījumi un mums visa pieejamā informācija liecina, ka visdrīzāk tā nebūs, jo tas posms ir ļoti garš un tur ir jābūt kaut kādam sistēmiskam atbalstam, kas visiem iedzīvotājiem, vai viņš ir finansiāli pratīgs, vai viņš ir finansiāli nepratīgs, sieviete vai vīrietis, augstāk izglītots vai mazāk izglītots, veidos savu nodrošinājumu nākotnē. Un apgalvot, ka to vienlīdz labi varēs izdarīt jebkurš un ka cilvēki to tā ļoti racionāli ies un darīs, mēs nevaram. Šobrīd visi pētījumi rāda tieši pretējo.”

Latvijas Bankas eksperti uzsver – 1. un 2. pensiju līmenis ir tikai bāze. Turklāt demogrāfiskā situācija kļūst arvien sarežģītāka, kas nozīmē, ka arvien svarīgāk ir pašiem plānot savu nākotni. Tādēļ būtiski ir veidot arī 3. pensiju līmeņa uzkrājumus, kas ir brīvprātīgi. 

Evija Dundure: “Nevienos kapitāltirgos, pašam investējot fondos vai vēl kaut kur, to nemaz nevar nopelnīt, cik var nopelnīt ar trešo pensiju līmeni. Un atgādināšu, ka tie ir gan pensiju fondi, gan dzīvības apdrošināšanas pensiju produkti. Tas ir noteikti jādara. Jūs sev pateiksiet paldies, ka jums tā nauda būs.”

Šobrīd Latvijā brīvprātīgi uzkrāj aptuveni 200 000 cilvēku. Pozitīvi gan, ka kopš 2010. gada šis skaitlis ir četrkāršojies, tomēr naudas summas, ko ik mēnesi novirza uzkrājumiem, joprojām esot pārāk mazas.