Latvijas ostās šogad pirmajos četros mēnešos pārkrauti 12,21 miljonu tonnu kravu, kas ir par 3,5% mazāk nekā 2024. gadā attiecīgajā periodā, liecina Satiksmes ministrijas apkopotā informācija.
To skaitā ir labība un labības produkti 1,889 miljonu tonnu apmērā (par 22,2% mazāk), koksnes šķelda 1,009 miljonu tonnu apmērā (par 13,2% mazāk) un ogles 496 300 tonnu apmērā (par 7,4% vairāk). Pārkrautās ķīmiskās beramkravas veidoja 142 300 tonnu, kas ir par 12,4% mazāk nekā pagājušā gada pirmajos četros mēnešos.
Šī gada pirmajos četros mēnešos pārkrautas 4,483 miljonu tonnas ģenerālkravu, kas salīdzinot attiecīgajā periodā gadu iepriekš ir par 0,9% mazāk. No tām kravas konteineros pārkrautas 1,686 miljonu tonnu apmērā (par 0,4% vairāk). Kokmateriāli pārkrauti 1,65 miljonu tonnu apmērā (par 4,2% mazāk), bet “roll on/roll off” jeb ro-ro kravas – 1,057 miljonu tonnu apmērā (par 2,8% vairāk).
Toties pārkrauto lejamkravu apjomi šī gada pirmajos četros mēnešos Latvijas ostās ir auguši. Kopumā tās pārkrautas 2,383 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 45,4% vairāk nekā pirms gada. Lielāko daļu pārkrauto lejamkravu veidoja naftas produkti – 2,138 miljonus tonnu (par 53,3% vairāk).
Līderpozīcijā pārkrauto kravu apmēra ziņā šogad pirmajos četros mēnešos joprojām bija Rīgas osta, kurā pārkrāva 5,664 miljonus tonnu (par 7,9% mazāk), tai pēc kravu apgrozījuma seko Ventspils osta ar 3,304 miljoniem tonnu (par 10,7% vairāk), bet trešajā vietā – Liepājas osta ar 2,28 miljoniem tonnu kravu (par 10,2% mazāk).
No mazajām Latvijas ostām lielākais kravu apgrozījums 2025.gada pirmajos četros mēnešos bija Skultes ostā – 443 200 tonnu, kas ir par 10,2% mazāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš. Skultes ostai seko Mērsraga osta ar 293 900 tonnām (par 17,7% vairāk), un Salacgrīvas osta ar 204 200 tonnām kravu (par 3,5% mazāk).
Kopumā mazajās Latvijas ostās šogad pirmajos četros mēnešos pārkrāva 962 300 tonnu kravu, kas ir par 1,4% mazāk nekā pirms gada.