Liepājnieki vēlas pārmaiņas: mājokļu pieejamība, izglītība, veselība un tūrisms

Liepājas augšana nozīmē arī jaunas ģimenes, jaunas sejas un jaunas cerības. Linards Mazurs-Mago, Liepājas Sporta spēļu skolas menedžeris un treneris, labi apzinās mājokļu problēmu, jo pats redz, cik grūti ir atrast piemērotu mitekli pilsētā.

Linards Mazurs Mago, Liepājas Sporta spēļu skolas menedžeris un treneris: “Noteikti jaunajām ģimenēm un cilvēki, kas atgriežas – tie ir īpašumi. Zinu, cik tas ir grūti, kaut ko atrast, kaut ko iegādāties. Noteikti ir jādomā par programmām tur, cik esmu dzirdējis, jau par to tiek runāts un kaut kas darīts.” 

Liepāja domā par jauniešiem, tomēr vietējās ģimnāzijas skolēnu padomes prezidents Patriks atzīst, ka viņi nereti jūtas nesadzirdēti, iespējams, tieši sava vecuma dēļ. Runājot par nākotnes izvēlēm, daudzi neredz sevi paliekam Liepājā, jo trūkst studiju iespēju. Patriks uzsver, ka paliktu, ja vien pilsēta piedāvātu plašākas izglītības iespējas.

TV Kurzeme

Patriks Tomsons, Liepājas Valsts ģimnāzijas skolēns, skolēnu padomes prezidents: “Pamatskolas un vidusskolas izglītība ir ļoti laba, bet pēc vidusskolas beigšanas nākas saskarties ar problēmām, ka nav kur studēt tālāk. Protams, ir Liepājas universitāte, kas ir zem RTU, un, diemžēl, šīs programmas nav tik daudz, ir pārsvarā izglītības skolotāji, pedagogi. Vēlētos, lai būtu kāda plašāka nozare kā kultūra, eksaktie priekšmeti – matemātika, fizika un labāka universitāte Liepājā.”

Liepājas seniori nereti pauž sarūgtinājumu par veselības aprūpes sistēmu. Ilgās rindas pie ārstiem ir viena no sāpīgākajām tēmām, kā atklāj Māris Buks, senioru kluba “Jaunliepājas dzirkstele” dalībnieks.

Māris Buks, senioru kluba “Jaunliepājas dzirkstele” dalībnieks: “Kas attiecās uz veselības aprūpi – katram no mums ir kaut kādas veselības problēmas. Un, ja, teiksim, ārsta nozīmējums ir un, lai tu sagaidītu rindu – iet runa par normālo cenu – brīžiem iznāk, ka pat 2-3 gadi jāgaida, lai tiktu pie sava daktera uz izmeklējumu.” 

Zaiga Stepko, Vecliepājas primārās veselības aprūpes centra ģimenes ārste: “Šī ir tā sfēra, kur pašvaldība varētu piestrādāt – sociālā aprūpe, jo tiešām arī cilvēki paliek vecāki, bērni strādā, nav kas aprūpē, un tad ir lielas problēmas, ko es, kā ģimenes ārsts, cik es varu tik es risinu, bet ko tu tur daudz atrisināsi.”

Ar lielām ambīcijām un mērķiem Liepāja gatavojas 2027. gadam, kad tā nesīs Eiropas kultūras galvaspilsētas titulu. Viens no galvenajiem uzstādījumiem ir palielināt tūristu skaitu par 15%, cerot uz plašāku sinerģiju viesmīlības un pilsētvides sektorā. Tomēr, lai gan jau šobrīd notiek dažādi pasākumi, liepājnieki vēlas redzēt daudz plašāku un daudzveidīgāku programmu klāstu.

Ainars Alžāns, mākslinieks: “Sāksim ar to, ka, lai kļūtu par kultūras centru – ir jābūt galamērķiem. Nepietiek, ka tūristi ierodas pilsētā ar nosaukumu – Liepāja – un ar to mums pietiek. Ierodoties šajā pilsētā ir svarīgi tieši galamērķi, kur tūrists var apmeklēt, nokļūt, aizbraukt.” 

TV Kurzeme

Matīss Pavītols, mūziķis: “Manuprāt, nav arī nekādu plānu, nav arī nekad bijis plāna – kā mes ar šīm brīnišķīgajām smiltīm, fantastisko pludmali – kā mēs piesaistīsim tos cilvēkus, kas te brauks un atstās savu naudiņu, nav, manuprāt. Es kā parasts iedzīvotājs to nejūtu.” 

Liepājnieki savu pilsētu mīl un novērtē tās unikālo garu, taču sagaida un cer arī uz pārmaiņām un tic pilsētas neizmērojamam potenciālam.

Liepājas valstspilsētā vēlēšanām iesniegti 11 partiju saraksti. No kopumā pieteiktajiem 134 deputātu kandidātiem, domē ievēlējamo deputātu skaits būs 15. Ar partiju programmām un kandidātiem iedzīvotāji var iepazīties Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapā.