Labklājības ministrija (LM) piedāvā nostiprināt divu līmeņu starpinstitūciju sadarbību bērnu tiesību aizsardzībā pašvaldībās un noteikt, ka individuālo gadījumu risināšanas sadarbības grupa steidzamos gadījumos tiek sasaukta ne vēlāk kā divu darbdienu laikā, vienlaikus precizējot grupu uzdevumus, sastāvu un darba regularitāti, paredz LM izstrādātais noteikumu projekts.
Bērnu aizsardzības centra pētījumā “Starpinstitūciju sadarbība bērnu tiesību aizsardzībā” minēts, ka Īrijā starpinstitūciju sadarbība tiek koordinēta pašvaldībās divos līmeņos – pirmo līmeni veido konsultāciju vai plānošanas mehānisms, kuru formāli var veidot kā valdi, komiteju vai darba grupu, bet otro līmeni veido operatīvās reaģēšanas grupas, kas strādā ar konkrētiem gadījumiem.
Tāpat šī noteikumu redakcija veidota, balstoties uz līdzīgu modeli, nosakot, ka jautājumi par bērnu tiesību aizsardzību pašvaldībā tiek skatīti divu līmeņu sadarbības grupās – stratēģiskā sadarbības grupā un individuālo gadījumu izskatīšanas sadarbības grupā.
Normatīvais regulējums jau šobrīd paredz tādu atbildīgo institūciju kā bāriņtiesa, pašvaldības sociālais dienests, pašvaldības policija vai Valsts policija, izglītības iestādes, bērnu aprūpes iestādes, ārstniecības iestādes un citu iesaistīto institūciju tiesības un pat pienākumu savstarpēji sadarboties, īstenojot bērnu tiesību aizsardzību.
Paredzēta stratēģisko sadarbības grupu darbība situācijas analīzei un ilgtermiņa risinājumu veidošanai, kā arī operatīvās individuālo gadījumu risināšanas grupas konkrētu situāciju pārvaldībai, ja nepieciešama vairāku institūciju iesaiste vai vienai iestādei problēmu nav izdevies atrisināt. Atbalsts paredzēts gan bērnam, gan ģimenei. Individuālās grupas tiek sasauktas arī pakalpojuma sākumā, vidusposmā un pirms tā pārtraukšanas, lai nodrošinātu nepārtrauktību.
Ārkārtas gadījumos – ja apdraudēta bērna dzīvība vai veselība, konstatēta fiziska vai seksuāla vardarbība, smagi miesas bojājumi vai citi nopietni riski – sadarbības grupa jāsasauc divu darbdienu laikā, lai kopīgi izvērtētu situāciju, vienotos par mērķiem, koordinatoru un katras iestādes turpmākajām darbībām, uzklausot bērna un likumisko pārstāvju viedokli.
Sadarbības grupu izveido pašvaldība. Vienā teritorijā var izveidot vairākas grupas vai kopīgu grupu vairākām pašvaldībām. Mainot bērna dzīvesvietu, lieta un protokoli nododami jaunajai pašvaldībai.
LM norāda, ka ārstniecības personāls ir jāiekļauj starpinstitūciju darba grupas sastāvā, jo tieši ārsti ir tie, kas ikdienā redz bērnus, kuri vēl neapmeklē izglītības iestādes un neatrodas citu jomu speciālistu redzeslokā. Turklāt praksē redzams, ka ziņojumi no ārstiem par iespējamiem bērnu tiesību pārkāpumiem, īpaši iespējamu vardarbību pret bērnu, ir maz. Ģimenes ārstu praktizētā rīcība ir neviennozīmīga – ārsti rīkojas pēc saviem ieskatiem, un bieži šī rīcība nav bērna interesēm atbilstoša.
Vienlaikus, kad ir iegūta pilnīga informācija par konkrēto gadījumu, sadarbības grupas dalībnieki varēs vienoties par individuālā gadījuma risināšanas sadarbības grupas koordinatoru – šo lēmumu pieņem tieši pēc informācijas apkopošanas, lai izvairītos no prakses, kur visos gadījumos koordinatora pienākumus pilda vienas un tās pašas institūcijas pārstāvis. Piemēram, situācijās, kad bērns izglītības iestādē ir izrādījis vardarbīgu uzvedību un viņam noteikts attālinātais mācību režīms, grupa var sanākt, lai vienotos par kopīgu risinājumu bērna atbalstam un konkrētu atbalsta plānu bērnam un viņa ģimenei vai likumiskajiem pārstāvjiem, paredzot soļus sekmīgai reintegrācijai klātienes mācību procesā un vienlaikus risinot uzvedības cēloņus periodā, kamēr bērns mācās attālināti.
Šādā gadījumā koordinators varētu būt no izglītības sektora. Koordinators nodrošinātu efektīvu sadarbību starp iesaistītajām iestādēm, pārraudzītu gadījuma aktualitāti un informētu par to grupas dalībniekus, kā arī veidotu vienotu izpratni par konkrēto gadījumu.
LM norāda uz vairākiem pašreizējiem trūkumiem – nevienmērīga pienākumu izpratne, nepietiekami resursi, vāja informācijas apmaiņa, formāla sanāksmju prakse, nepilnīgi nolikumi un preventīvo pasākumu trūkums, kas īpaši skar mazākas pašvaldības un kavē savlaicīgu rīcību.
Piemēram, bieži vien iesaistītās institūcijas pilnībā vai daļēji neapzinās citu institūciju darbību un kompetences, kas nepieciešamas, lai efektīvāk īstenotu savus pienākumus un uzdevumus bērnu tiesību aizsardzības jomā.
Vēl būtisks trūkums ir ierobežoti resursi. Speciālistiem ne vienmēr ir pietiekams zināšanu, prasmju un kompetenču apjoms, lai identificētu un risinātu sarežģītas situācijas bērnu tiesību aizsardzības jomā. Šīs problēmas ir jūtamākas mazākās pašvaldībās, kur resursu ierobežojums ir izteiktāks, norāda LM.
Tāpat dažkārt sadarbības grupas tiek sasauktas tikai tad, kad nepieciešams risināt individuālus gadījumus, bet netiek veikta sistemātiska analīze par bērnu tiesību aizsardzības situāciju visā pašvaldībā un sniegti priekšlikumi pašvaldībai bērnu tiesību aizsardzības programmas uzlabošanai vai LM normatīvo aktu pilnveidei un sadarbības uzlabošanai bērnu tiesību aizsardzības jomā.
Atsevišķos gadījumos konstatēts, ka sadarbības grupas vai nu netiek sasauktas vai to darbs ir vājš un formāls, piemēram, tiek minēti gadījumi, kur sadarbības grupas tiek organizētas reti un tikai tad, ja tas ir neizbēgami. Dažas pašvaldības pat pilnībā izvairoties no regulārām sadarbības grupu sanāksmēm un sistemātiska darba bērnu tiesību aizsardzības jautājumos.
Dažās pašvaldībās neesot izstrādāts sadarbības grupu nolikums.
Pašlaik noteikumi vairāk koncentrējas uz individuālu gadījumu risināšanu, bet mazāk uz preventīviem pasākumiem, kas nozīmē, ka iestādes vairāk reaģē uz jau notikušām problēmām un cīnās ar sekām, nevis cenšas novērst cēloņus, norāda LM.
Līdz ar to jaunā noteikumu redakcija skaidrāk definē uzdevumus, atbildību un sadarbības mehānismus, paredz koordinatora lomu, regulāras sanāksmes un iespēju piesaistīt Bērnu aizsardzības centru metodiskam atbalstam, uzskata LM.
Pēc noteikumu spēkā stāšanās tiks veikts sadarbības izvērtējums saskaņā ar “Vardarbības pret sievieti un vardarbības ģimenē novēršanas un apkarošanas plānu 2024.-2029. gadam”.