Mākslīgais intelekts – drauds vai nākotnes iespēja?

Ar ambiciozu nosaukumu “Mākslīgais intelekts – 4. industriālā revolūcija” Ventspilī norisinājās Kurzemes Biznesa forums. Šis bija piektais forums, un jubilejas reizē pulcējās uzņēmēji no visas Kurzemes, lai tiktos ar nozares ekspertiem. Sarunas tēma – izglītība mākslīgā intelekta laikmetā un jaunie tehnoloģiskie izaicinājumi, lai saglabātu konkurētspēju – interesēja turpat 300 foruma apmeklētājus, kuri lieto vai plāno lietot mākslīgo intelektu. 

Mākslīgais intelekts – tā šobrīd ir aktuāla tēma daudzās jomās. Jau piektajā Kurzemes uzņēmēju tikšanās reizē Ventspilī uz skatuves kāpa gan dažādu augstskolu pārstāvji, gan praktizējoši programmētāji un nozaru eksperti, lai dalītos pieredzē, izmantojot un ieviešot mākslīgo intelektu.

Robotu skolas “Team” izveidotājs Jānis Aļeksejevs: “Daudz runā par mākslīgo intelektu, augstskolām, darbiniekiem, bet es nevienu nedzirdēju, kurš runātu, ka lietot tehnoloģijas jāmāca jau no skolas sola. Tas šobrīd ir vislielākais klupšanas akmens.” 

Strauji mainīgajos tehnoloģiju attīstības apstākļos uzņēmējiem rodas pamatots jautājums – kādas profesijas saglabās savu nozīmi un kā pielāgoties jauniem izaicinājumiem, kuros mākslīgais intelekts prognozē laikapstākļus, atpazīst sejas, apstrādā rasējumus un atbild klientiem. Kā lai saglabā konkurētspēju un objektivitāti?

Uzņēmēja Agnese Jaunošāne: “Pašlaik uzņēmēji jau lēnām sāk saprast. Ja vēl pagājušogad bija – “Kas ir mākslīgais intelekts!? Ko mēs ar to darām!?”, tad pašlaik jau sāk saprast, procesi ir ieviesti un uzlaboti. Tā šobrīd ir lielākā atziņa.” 

Kurzemes uzņēmēji, pašvaldību pārstāvji, augstskolu darbinieki, studenti un tehnoloģiju eksperti nenoliedz, ka mākslīgais intelekts ietekmē izglītību, uzņēmējdarbību un reģionālo attīstību.

“Ja runā par izglītību, tad tas ir lielākais izaicinājums. Kā saprast to, vai bakalaura darbs ir rakstīts ar “CHAT GPT’’, vai nē. Ir rīki, kas to spēj pārbaudīt, bet arī šim rīkam uzticēties ir problēma,” saka Kurzemes Biznesa foruma organizētāja Ieva Celma. 

Mākslīgā intelekta risinājumi nepieciešami uzņēmumos un iestādēs, jo tas atvieglo darbu, tomēr kopīgais uzdevums ir izvērtēt, vai tehnoloģiju ieviešana beigu beigās neizmaksā dārgāk par cilvēkresursiem un vai mākslīgais intelekts tiešām aizstās cilvēku. Praksē pierādījies, ka šis neironu tīkls sāk maldināt ar informāciju, ja nezina atbildes.

Kurzemes Biznesa forumā uzņēmēji dalījās ar mītiem par mākslīgo intelektu, kā arī aplūkoja nepieciešamo tiesisko regulējumu un valsts atbalsta iespējas. Šobrīd ir pieejami digitalizācijas atbalsta granti, tomēr termiņi naudas apguvei strauji rūk.

Mākslīgā intelekta Latvijas asociācijas padomes locekle Oksana Sivokobilska: “Ir nozares un ministrijas, kur tā limita izsmelšana vispār ir tikai 5%. Tas nozīmē, ka tur vispār nestrādā.” 

Ostu attīstība, iesaistot mākslīgo intelektu, mākslīgā asistenta pieredze, pirmās aplikācijas un automatizācija – par visdažādākajām tēmām forumā spriež uzņēmēji, bet digitālā transformācija prasa jaunas zināšanas, tāpēc Latvijā darbojas Digitālais akselerators. 

“Mums ir lieliskas iepējas tieši digitalizācijas apmācībās. Par mākslīgo intelektu, kiberdrošību, virtuālo realitāti, biznesa procesiem. Tas ir tieši tas, ko uzņēmēji jautāja – kur var mācīties un kaut ko apgūt,” stāsta Digitālā akseleratora Ziemeļkurzemes kontaktpunkta vadītāja Ieva Rozenberga.

Forumu noslēdza Jāņa Skuteļa stāvkomēdija, kurā komiķis ar ironiju lika skatītājiem    aizdomāties par to, kas no aktiermākslas paliks pāri mākslīgā intelekta laikmetā.