Mākslīgais intelekts kā ikdienas palīgs – cik droši tam uzticēties?

Daudziem mākslīgais intelekts jau kļuvis par neatņemamu ikdienas sastāvdaļu. Tam tiek uzdoti visdažādākie jautājumi – sākot no veselības un recepšu meklēšanas līdz pat ceļošanas plānošanai. Tomēr finanšu jautājumos Latvijā cilvēki to izmanto salīdzinoši piesardzīgi. Kāpēc tā un cik lielā mērā iedzīvotāji uzticas mākslīgajam intelektam?

Lai gan mākslīgais intelekts plašāk ikdienā ienācis salīdzinoši nesen, tas jau kļuvis par daudzu cilvēku ikdienas palīgu. To izmanto gan darbā un mācībās, gan informācijas meklēšanai un dažādu ikdienas jautājumu risināšanai. Arī uzrunātie Ogres novada iedzīvotāji atzīst, ka pie mākslīgā intelekta palīdzības vēršas regulāri. 

Astra, Ogres novada iedzīvotāja, saka: “Visdažādākie jautājumi, kas ātri ienāk prātā. Ir vieglāk, nevis googlēt, bet uzreiz pajautāt. Arī par kaut kādām emocionālām tēmām reizēm. Es zinu, ka viņi ir diezgan uztrenēti tieši par psihoemocionālo cilvēku pusi un reizēm ir tā, ka vajag ātru, nelielu atbalstu un var palīdzību iegūt arī tādā veidā.”

Alise, Ogres novada iedzīvotāja, atklāj: “Nu, gan darba, gan personīgajām vajadzībām. Praktiski lielākoties tekstu sastādīšana vai atbildes uz kaut kādiem jautājumiem, kur negribās meklēt ilgstoši atbildes. Tas būtu tas lielākais laikam.”

Kaspars, Ogres novada iedzīvotājs:

– Darba vajadzībām vai tas ir kaut kāda teksta ģenerēšanai?

– Gan teksta ģenērēšanai, gan informācijas meklēšanai.

“Nu, par vasaru šobrīd nē, neizmantoju, bet es tikko vidusskolu pabeidzu. Un tur sanāca šo to. Bet citreiz ir ātrāk nekā internetā “iemest”,” saka Ogres novada iedzīvotāja Erlenda.

Arī SEB bankas maijā veiktā iedzīvotāju aptauja liecina, ka mākslīgā intelekta rīkus Latvijā visbiežāk izmanto veselības jautājumos, darba vajadzībām, recepšu meklēšanai un mācībās. Savukārt finanšu jomā to izmanto vien 15% respondentu. 

Līva Vēliņa-Pētersone, SEB finanšu pratības mentore, SEB Life un Pension Klientu apkalpošanas nodaļas vadītāja: “Izskatās tomēr, ka cilvēki vairāk uzticas kādiem citiem avotiem finanšu jautājumos, nevis mākslīgajam intelektam, kur arī ir savs patiesības grauds, varbūt tas ir diezgan arī racionāli, jo ir svarīgi, ko mēs meklējam caur mākslīgo intelektu, tieši kādus finanšu pratības jautājumus. Un ir ļoti svarīgi, kā mēs mākam uzdot jautājumu mākslīgajam intelektam. Un noteikti mākslīgajam intelektam nevajadzētu būt tam sarunas partnerim, uz kuru vienīgo paļauties šajos finanšu jautājumos, īpaši, kas saistīti ar kaut kādiem nopietniem lēmumiem.”

SEB bankas pārstāve aicina vairāk iedzīvotājiem uzdot jautājumus par ikdienas finansēm, piemēram, kā plānot ikdienas budžetu vai samazināt tēriņus. Taču nopietnākus jautājumus jau atstāt uzticamāku avotu ziņā. 

Līva Vēliņa-Pētersone, SEB finanšu pratības mentore, SEB Life un Pension Klientu apkalpošanas nodaļas vadītāja: “Tādus vairāk aprēķinus, tie, kas ir saistīti jau ar investīciju atdeves aprēķiniem vai, piemēram, aprēķināt kredītu maksājumu grafiku, nu, to gan es neieteiktu uzticēties pilnībā mākslīgajam intelektam, jo šajos aprēķinos mēdz būt kļūdas. Šeit gan labāk izmantot kādu oficiālu avotu, informāciju kalkulatorus, nu, kaut vai finanšu iestāžu kalkulatorus, kas ir pieejami banku mājaslapās.”

Aptaujas dati arī rāda, ka uzticēšanas mākslīgajam intelektam joprojām ir mērena. Arī uzrunātie iedzīvotāji atzīst, ka mēģina izvērtēt sniegto informāciju. 

Alise, Ogres novada iedzīvotāja: “Nu, kritisko domāšanu saglabāju. Un brīžiem, tad, kad rodas aizdomas par kaut kādām lietām, noteikti arī informāciju pārbaudu.”

Erlenda, Ogres novada iedzīvotāja: “Es nezinu. Man jau kaut kā citreiz ir tā, ka es, kā saka, atkodusi esmu, ka viņam ir tā sava valoda vai arī citreiz, jā, tad tiešām pārbaudīt internetā no tādiem uzticamākiem saitiem.”

“Nu, bieži vien ir tā, ka es pati norādu viņam uz kļūdu. Pasaku, nu, man šķiet, ka ir citādāk. Un, tad mākslīgais intelekts man atbild, jā, es tiešām kļūdījos. Un, tad es esmu vienmēr dusmīga un aizveru viņu ciet. Tā kā viņš pats atzīst savas kļūdas bieži vien. Un tie ir tādi muļķīgākie strīdi, jo tas ir kā strīdēties ar draugu, kurš saka, jā, es daru nepareizi,” atzīst Astra, Ogres novada iedzīvotāja.

Līdzīgi mākslīgā intelekta izmantošanas paradumi finanšu jomā vērojami arī pārējās Baltijas valstīs. Lietuvā interese šajos jautājumos gan ir nedaudz lielāka, ko, iespējams, veicinājušas aktuālās pensiju sistēmas izmaiņas un ar tām saistītā sabiedrības interese par šo tēmu.