Mākslīgais intelekts studijās: kur beidzas palīgs un sākas krāpšanās

Mākslīgais intelekts arvien straujāk ienāk arī augstskolu auditorijās. Studenti to izmanto ikdienā gan informācijas meklēšanai, gan tekstu uzlabošanai. Taču vienlaikus pieaug jautājumi par akadēmisko godīgumu, kur beidzas palīgs un sākas krāpšanās? Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātē šo realitāti nevis aizliedz, bet cenšas kontrolēt un iemācīt izmantot atbildīgi.

Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes zinātņu prorektors Gatis Vītols: “Mēs ļaujam studentiem mākslīgo intelektu lietot, bet mēs akcentējam, īpaši gribam akcentēt to, ka studentiem uz to jāatsaucas. Jāatsaucas un jāpasaka, ka tas ir lietots tādam mērķim.”

Foto: Zemgales Reģionālā televīzija

Lai noteiktu studentu godprātīgumu, tiek izmantoti rīki, kas spēj identificēt mākslīgā intelekta ģenerētus tekstus.

“Mums ir ieviesti rīki, kas tver mākslīgā intelekta ģenerētu darbus, kas norāda, cik daudz procenti ir ģenerēti, bet protams, gan rīkos ir kļūdas, gan arī pašā reģeneratīvajā mākslīgā intelektā ir  kļūdas,” norāda Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes zinātņu prorektors Gatis Vītols.

Tieši šī iemesla dēļ arvien biežāk augstskolās atgriežas mutiskie eksāmeni kā veids, lai pārliecinātos par studenta patiesajām zināšanām. Savukārt, ja studiju procesā tiek konstatēts, ka darbs radīts ar mākslīgā intelekta palīdzību neatbilstoši noteikumiem, studentam tas jālabo.

“Tādā ikdienas studiju procesā, ja mēs detektējam, ka darbs tiek ģenerēts ar mākslīgā intelekta rīku, mēs ar studentu veicam pārrunas. Protams, viņam ir atkārtoti jāiesniedz darbus. Mēs skaidrojam, ka tomēr ir robežas un ko drīkst, ko nevar un ko nedrīkst, bet tādos noslēguma darbos reizēm tiek notverts plaģiāts, tad darbs tiek anulēts un tad studentam ir jāiesniedz darbs atkārtoti pēc gada,” saka Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes zinātņu prorektors Gatis Vītols.

Foto: Zemgales Reģionālā televīzija

Tikmēr studenti mākslīgo intelektu redz kā būtisku atbalstu mācību procesā un dēvē to par asistentu.

Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes studējošo pašpārvaldes vadītāja Natālija Rumba: “Palīdz studentiem gan labāk apgūt tēmas padziļinātāk, jo ne vienmēr visu saprot no pirmās stāstīšanas reizes vai tieši tā, kā ir noformulēts tekstā, tad var palūgt paskaidrot. Tas pats par tekstu, teiksim, par paša rakstītā teksta pilnveidi. Pārliecināties, ka neviens komats nav aizmirsts, ka nav pieļauta gramatikas vai stila kļūda.”

Populārāko rīku saraksts studentu vidū ir plašs. Visbiežāk tiek izmantots “ChatGPT”, “Gemini”, “Claude” un citi. Studenti atzīst – mākslīgais intelekts būtiski ietaupa laiku un palīdz strādāt ar lieliem informācijas un datu apjomiem, kas citādi prasītu ievērojami ilgāku darbu.

Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes, Inženierzinātņu un informācijas tehnoloģiju fakultātes students Sergejs Deikūns: “Ikdienā izmantoju, jo tas palīdz ļoti labi ekonomēt laiku, jo ir ļoti daudz uzdevumu.”

Vienlaikus studenti atzīst, ka pastāv arī zināma nedrošība, vai pasniedzēji neuzskatīs pat pašu rakstītu tekstu par mākslīgā intelekta radītu.

Arī Tīna Anna Vanaga Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes, Inženierzinātņu un informācijas tehnoloģiju fakultātes studente norāda, ka nejūtas droša: “Tāpēc, ka man sajūta – it īpaši, kad ir kaut kādi lielāki darbi, tad tev ir jāizmanto arī tāda sarežģītāka valoda. Es arī māku rakstīt gudrus vārdus, bet pasniedzēji bieži domā, ka es tādus vārdus nezinu un, ka tas uzreiz ir mākslīgais intelekts. Manuprāt, tas īsti nav pat godīgi.”

Foto: Zemgales Reģionālā televīzija

Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte ne tikai ievieš stingrākas vadlīnijas mākslīgā intelekta rīku lietošana, bet plāno arī to plašāku pieejamību.

Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes zinātņu prorektors Gatis Vītols: “Patreiz mēs arī virzāmies, es pat teiktu visā Latvijā, uz tādu mākslīgā intelekta rīku iegādi. Teiksim tā – iegāde universitāšu vajadzībām, lai gan doktoranti, gan pētnieki, gan pasniedzēji varētu un arī studenti varētu šos rīkus lietot arī maksas versijās.”

Mākslīgais intelekts augstskolās ir šodienas realitāte, ar kuru jāmācās sadzīvot gan studentiem, gan pasniedzējiem. Galvenais izaicinājums paliek nemainīgs – kā saglabāt uzticēšanos zināšanām un akadēmiskajam godīgumam.