Mākslīgā intelekta (MI) izmantošana pasaulē sasniedz jaunu attīstības posmu – cilvēki un organizācijas arvien biežāk uztic autonomām MI sistēmām veikt uzdevumus viņu vietā, secināts konsultāciju kompānijas “EY” starptautiskais pētījums “AI Sentiment Report 2026”.
Pētījums liecina, ka MI arvien biežāk ir daļa no ikdienas lēmumu pieņemšanas – no izdevīgāko piedāvājumu un atlaižu meklēšanas internetā līdz rēķinu apmaksai un klientu apkalpošanas jautājumu risināšanai.
“EY” partneris Baltijas valstīs Nauris Kļava norāda, lai gan publiskajā telpā joprojām aktīvi tiek diskutēts par MI risku pārvaldību un drošības principiem, patērētāju reālā rīcība atklāj daudz niansētāku ainu. Vairumā gadījumu vēlme gūt praktisku ieguvumu izrādās spēcīgāka par piesardzību. Ja tehnoloģijas spēj vienkāršot ikdienas lēmumu pieņemšanu, patērētāji arvien biežāk ir gatavi uzticēt sistēmām rīcību savā vietā, skaidro Kļava.
Starptautiskā “EY” aptauja, kas veikta vairāk nekā 20 valstīs, atklāj, ka 16% respondentu pēdējo sešu mēnešu laikā bija izmantojuši MI sistēmas, kas darbojās viņu vietā.
Patērētāju uzvedības izmaiņas ir īpaši novērojamas Indijā, Ķīnā, Meksikā, Brazīlijā, Dienvidkorejā, Saūda Arābijā un Apvienotajos Arābu Emirātos, kur gandrīz katrs ceturtais iedzīvotājs jeb 24% atzīst, ka ir izmantojis autonomā MI risinājumus. Šajās valstīs 94% respondentu norāda, ka pielieto MI rīkus. Pēc “EY” datiem, MI izmantošanas rādītājs pasaulē kopumā pašlaik ir 84%.
“EY” pētījumā “AI Sentiment Report 2026” aptaujāti vairāk nekā 18 000 respondentu vecumā no 18 gadiem. Lai gan Baltijas valstis pētījumā netika iekļautas, Kļava norāda, ka tendences Latvijā, visticamāk, būtu līdzvērtīgas globālajām norisēm, jo no eksperimentēšanas ar MI pakāpeniski pārejam uz regulāru tā izmantošanu.
“MI ir kļuvis par palīgu ikdienā. Palielinoties autonomā mākslīgā intelekta izmantošanai, organizācijām šis process jāvada apzināti, virzoties ātrāk tur, kur ieguvumi jau ir skaidri un pieeja pārbaudīta,” pauž Kļava.
Pētījums liecina, ka plašāku MI izmantošanu vairāk veicina nevis uzticēšanās pašai tehnoloģijai, bet pieradums to lietot ikdienā, zemāka riska situācijās. Atbalsts maršrutu un ceļojumu plānošanā, satura veidošanā un citās jomās patērētājiem jau kļuvuši par ikdienišķiem MI izmantošanas veidiem. “EY” norāda, ka šī pieredze veido pamatu MI plašākai pārejai – no atbalsta funkcijas uz uzdevumu deleģēšanu.
MI ieviešana visātrāk notiek jomās, kurās patērētāji saskata skaidru un tūlītēju ieguvumu. Salīdzinot ar pagājušo gadu MI izmantošana ir pieaugusi, piemēram, ceļojumu plānošanā un organizēšanā – no 17% līdz 25%, bet veselības simptomu izvērtēšanā un iespējamo cēloņu novērtēšanā – no 19% līdz 26%.
Pētījums arī parāda, ka patērētāji ir vairāk gatavi pieņemt autonomā MI risinājumus situācijās, kad tā darbību var viegli pārskatīt, labot vai noraidīt. Kļava uzskata, ka ar pārliecību par tehnoloģijas potenciālu vien nepietiks, lai autonomais MI tiktu ieviests plašāk.
Kļava skaidro, ka uzticība un iesaiste veidojas pakāpeniski, kad lietotāji skaidri redz ieguvumus, saprot, kā risinājums darbojas un saglabā iespēju pārskatīt, pielāgot vai atcelt tā veiktos lēmumus. Tāpēc organizācijām jāsāk ar jomām, kur MI rada taustāmu ieguvumu ikdienā, vienlaikus jau no paša sākuma nodrošinot skaidru atbildību, ieviešot drošības pasākumus un caurskatāmību, secina Kļava.
Analizējot pētījuma rezultātus, Kļava arī norāda, ka cilvēki, kuri vēl nav izmantojuši autonomo MI, atzīst, ka būtu gatavi to izmēģināt. Vienlaikus, lai gan MI izmantošana pieaug, pārliecība par to, ka šī tehnoloģija tiek pienācīgi pārvaldīta, nostiprinās daudz lēnāk. Visās pētījumā iekļautajās valstīs respondenti pauž bažas par tā drošību un kontroli. Gandrīz trīs ceturtdaļas jeb 73% pētījumā atzinuši, ka viņus satrauc doma, ka drīz vairs nebūs iespējams atšķirt īstu saturu no MI radīta.