“Mēs esam priecīgi satikties” – Igauņu ģimeni mūzika vieno jau 35 gadus

Jau 35 gadus Igauņu ģimene no Rēzeknes novada Gaigalavas kopā muzicē, saglabājot latgaliešu folkloras tradīcijas un radot arī savu mūziku. No pirmās uzstāšanās festivālā “Baltica” līdz jubilejas koncertam Latgales vēstniecībā GORS – viņu stāsts ir par ģimeni, tradicionālo mūziku un Latgali.

“Buobu dancs”, kura mūzikas autors ir Gunārs Igauņs, ir tikai viens no Igauņu ģimenes skaņdarbiem, kurā kopā muzicē visa ģimene – vecāki un trīs meitas, kuri uz vienas skatuves ir jau 35 gadus.

“Ģimenes kapelai 35 gadi, liekas, ka tas priekš ģimenes ir tāds diezgan pamatīgs skaitlis, tā jau nav nekas daudz, kas tur pavisam – jaunība. Otra jaunība vai pirmā jaunība varētu būt dažam labam, bet, kopā spēlējot, bez šaubām mēs esam arī priecīgi satikties,” stāsta Rasma un Gunārs Igauņi.

Kopīgā muzicēšana meitām nekad nav tikusi uzspiesta. Tieši otrādi – koncerti nozīmēja kopīgus izbraucienus, festivālus un laiku, ko visa ģimene pavadīja kopā. Tā mūzika pamazām kļuva par neatņemamu bērnības sastāvdaļu.

“Sākumā noteikti tas galīgi nebija vecāku spiediens, man patika spēlēt, man patika izbraukt no mājas kopā ar ģimeni, mēs braucām uz dažādiem festivāliem, pasākumiem un bijām kopā. Ko man vairāk vajag? Un pēc koncertiem saldējumu dabūja vai kaut ko vēl, visi tevi čubina, smaida, un ne tikai vecāki tevi čubina, bet visi apkārtējie,” par kapelas pirmsākumiem stāsta Igauņu ģimenes meitas Laima, Liene un Marta.

Šobrīd māsas izveidojušas arī savu grupu, kurā skan pašu radīta mūzika, tomēr kopīgā muzicēšana ar vecākiem joprojām ir neatņemama dzīves sastāvdaļa.

“Katrai ģimenei lielākais vainags ir, kad viņu bērni spēj kaut ko, spēj, ja ne to pašu, tad kaut ko vairāk. Pieņemsim, nav lielāka goda kā Igauņu ģimenes kapelai parādījās kapela “Muosys”, kas ir viņu absolūtais produkts,” par meitu sasniegumiem stāsta stāsta Rasma un Gunārs Igauņi.

Savulaik Igauņu ģimene popularitāti ieguva arī šovā “Dziedošās ģimenes”, bet tāpat viņi jau gadiem ilgi dzirdami “Latvijas sirdsdziesmā”. 35 gadu laikā tapuši divi mūzikas albumi, desmitiem oriģinālkompozīciju un latgaliešu tautasdziesmu apdares, kas skanējušas koncertos visā Latvijā. 

“Tā sanāca, ka mēs ar mūziku esam izdomājuši, ka mēs varam palikt Latgalē un varam ar mūziku arī pelnīt. Mūsu strautiņi ir ļoti dažādi, sākot ar to, ka, spēlējot kapelā un arī tagad Igauņu ģimenes kapelā, man ir tas gods, ka es rakstu mūziku, kuru mēs paši spēlējam, un mūzika tiek izpildīta Dziesmu svētkos. Tagad pēdējā gadā Latgales programmā skanēja trīs mani gabali,” atzīst Igauņu ģimenes vecāki.

Rasma jau 37 gadus māca bērniem mūziku Gaigalavā un koordinē folkloras kopu darbu Ziemeļlatgalē, savukārt Gunārs līdztekus izveidojis mūzikas instrumentu muzeju.

“Mums ir mūzikas instrumentu muzejs, kurā mēs tagad atrodamies. Šis muzejs ir starp tiem 24 Latvijas privātajiem, populārākajiem muzejiem, arī mūsējais ir tajā skaitā. Par to mēs esam priecīgi un lepni,” stāsta Igauņu ģimene.

Arī šodien, kad katrai no Igauņu ģimenes māsām ir sava ģimene, darbs un pienākumi, laiks kopīgiem mēģinājumiem vienmēr tiek atrasts un arī viņu bērni dodas mūzikas ceļā.

“Viņi arī piedalās bieži vien mūsu mēģinājumos, līdz ar to, gribi negribi, viņi dzird to mūziku un pēc tam mājās brauc un dzied “Muna sīva dzeivoj Reigā, es iz laukim būdeņā”. Jā, visi viņi māk to dziesmu,” par bērnu aizraušanos ar mūziku stāsta Igauņu ģimenes māsas.

Igauņu ģimenes kapela kļuvusi par neatņemamu Latgales kultūras dzīves daļu. Taču pašiem Igauņiem lielākais sasniegums nav ne koncerti, ne albumi vai skatītāju ovācijas, bet gan fakts, ka mūzika joprojām spēj vienot visu ģimeni un ka mīlestība pret latgalisko kultūru turpinās arī nākamajā paaudzē.