Ogu audzētāji: Bez lielāka atbalsta nāksies samazināt ieguldījumus

Zemgalē sākusies upeņu ražas novākšanas sezona – audzētājiem aptuveni desmit dienu laikā jāpagūst novākt lauki. Taču nozari pēdējos gados arvien vairāk ietekmē dabas radītie izaicinājumi – pavasara salnas, vētras un šīs vasaras pārmērīgie nokrišņi. Daudzām saimniecībām saņemtās valsts kompensācijas nav spējušas segt zaudējumus, tāpēc audzētāji spiesti izvērtēt – turpināt investēt attīstībā vai samazināt ražošanu. 

Saimniecības “Lonnija” īpašnieks Aldis Austers no Bauskas novada Īslīces pagasta: “Šeit ir zemāka vieta un te ir izveidojušās diezgan lielas peļķes. Tā būs problēma kombainam ar traktoru. Visticamāk, viņš grims. Būs jāmeklē traktors, kas velk.”

Bauskas novada Īslīces pagasta saimniecībā “Lonnija” sākusies upeņu ražas novākšana. Te ogulāji plešas 12 hektāru platībā. Pagājušajā gadā ražu būtiski ietekmēja pavasara salnas, savukārt šogad – pārmērīgie nokrišņi. Saimniecība vērsās Lauku atbalsta dienestā pēc kompensācijām – tās saņemtas, taču nepietiekamā apmērā.

Aldis Austers: “Mums šo kompensāciju apmēru samazināja par 75%, un tas atstāja ietekmi uz investīcijām šajā sezonā. Mēs nevarējām kārtīgi laukus nomēslot, trūkst līdzekļu, lai aizsargātu laukus pret kaitēkļiem, un arī jāmeklē papildu līdzekļi, lai, piemēram, šīs ogas aizvestu uz saldētavām.”

Ar dabas radītajiem postījumiem šogad saskārušies arī smiltsērkšķu audzētāji. Bauskas novada Viesturu pagasta saimniecībā “Padegas” smiltsērkšķus audzē 1,5 hektāru platībā. Saimniecība darbojas jau desmit gadus, taču pēdējos gados piedzīvoti vairāki smagi triecieni – pirms diviem gadiem dārzu nopostīja vētra, bet pagājušajā ziemā koki izsala.

Saimniecības “Padegas” īpašniece Sandra Icaka no Bauskas novada Viesturu pagasta: “Principā mēs esam palikuši bez smiltsērkšķu dārza ar cerību uz jaunajiem dzinumiem no celmiem. Un tas nozīmē to, ka viņi dzen, bet ne katrs celms. Šobrīd tas vēl nav saprotams, kā tas viss izskatīsies, to redzēs mazliet vēlāk. Vai dārzs būs saglabājams, vai to nāksies vispār likvidēt, to rādīs laiks.”

Pēc pērn piedzīvotajiem postījumiem ogu audzētāji vērsās pēc valsts atbalsta. No kopējā 4,2 miljonu eiro finansējuma izdevās izmaksāt vien aptuveni 680 tūkstošus eiro. Atbalsta nosacījumi paredzēja, ka kompensācijas var saņemt tikai tās saimniecības, kurās zaudējumi sasniedz vismaz 20% no kopējā apjoma.

Latvijas Augļkopju Asociācijas valdes priekšsēdētāja Māra Rudzāte: “Daudzām saimniecībām sakarā ar šo ļoti mazo atbalstu un atkal šogad ar lielām problēmām ir ļoti neapskaužama situācija. Es zinu ļoti daudzus, kas saka, ka metīs mieru, ka vairs nav iespējams, jo tiešām tie dabas apstākļi ir tādi, kādi viņi ir. Un plus vēl ražas vākšana, kad mums ir problēmas ar sezonas strādniekiem.”

Nozares pārstāvji ir sagatavojuši arī vēstuli valsts amatpersonām, aicinot pārskatīt atbalsta sadales kārtību un kompensēt zaudējumus pilnā apmērā.

Aldis Austers, saimniecības “Lonnija” īpašnieks: “Mums ir divas izvēles. Vai nu mēs turpinām attīstīt un investēt, un uzturēt ražas potenciālu nākamajām sezonām, cerot, ka caur labām cenām mēs tirgū dabūsim atpakaļ ieguldītos līdzekļus, vai arī sākam pamazām samazināt investīcijas. Tas, pirmkārt, atsauksies uz nākotnes ražām. Tas būs mazāki izdevumi šodien, bet būs mazāki ienākumi nākamajās sezonās, mazāk būs iespējas iemaksāt nodokļos. Tā tās dilemmas rodas, jo, ja nav naudas, tad nav, un mēs vairāk neieguldāmies.” 

Ogu audzētāji uzsver – ja ražas ir zemas, bet ieguldījumi saimniecību uzturēšanā saglabājas augsti, tas ietekmē arī patērētājus, jo ogu cenas var pieaugt. Kā vienu no nākotnes attīstības iespējām Augļkopju asociācija min dzērveņu audzēšanu, taču šai nozarei nepieciešamas piemērotas platības. Latvijā daudz purvu teritoriju atrodas privātīpašnieku rokās, kas apgrūtina jaunu dzērveņu audzēšanas vietu attīstību.