No skolas par viesnīcu – atdzimst Meirānu muiža

Katram senam namam ir savs stāsts, un dažkārt tā vēsturē sākas jauns posms. Pateicoties Ilzes Rozītes neatlaidībai, Meirānu muiža šodien raksta jaunu lappusi savā vēsturē. Pēc renovācijas tā kļuvusi par viesnīcu un atpūtas vietu, kur notiek kāzas, dažādi pasākumi un nometnes. 

Ilze Rozīte stāsta: “Šeit ir vieta bērnu un jauniešu nometnēm, ārpusskolas aktivitātēm. Lai gan šeit ir ierīkota arī vieta kāzām un citiem pasākumiem, akcents ir uz bērniem. Šobrīd tās ir copes nometnes, šogad nometnes apmeklēs 160 bērni. Gribētu vairāk, bet mēs nevaram vairāk nodrošināt laika dēļ. Papildus nometnēm, brīvajās dienās ir kāzas, pa nedēļas vidu strādā Booking.”

Muižas īpašniece skaidro, ka līdz šim muiža vēl nav pabeigta: “Nē, muiža vēl nav gatava. Gatavi varbūt ir 10%, varbūt 20%. Līdz šim ir pielāgots, piekrāsots, bet gatavas ir tikai divas istabas no visām. Es vēl nemaz nezinu, cik istabu būs, jo gribas uzbūvēt starpsienas, kaut ko nojaukt, kaut ko piebūvēt. Ko es pavisam noteikti varu pateikt, gada laikā būs sešas jaunas istabas, tādēļ, ka mums ir Lauku atbalsta dienesta finansējums, un tad tās sešas jaunās istabas noteikti būs.” 

Istaba Meirānu muižā.

Meirānu muižas vēsture saistīta ar vācbaltiešu fon Vulfu dzimtu, kas pazīstama ar Cesvaines pils vēsturi. Laikam ejot, muiža mainījusi savu nozīmi, no vēsturiskas ēkas līdz skolai, kas kalpoja Oskara Kalpaka piemiņai. Pēc tam, kad nelielā audzēkņu skaita dēļ skola 2020. gadā tika slēgta, ēka meklēja jaunu pielietojumu. 

Ilze skaidro lielākās grūtības: “Grūtākais bija nokasīt kāpnes, lai nokasītu vienas kāpnes, ir nepieciešamas trīs nedēļas. Nekas nebija viegli. Varbūt vēl grūtākais bija saprast, ka to tiešām gribu darīt, bet man jau vairs nebija izvēles. Uzcelt māju no jauna ir uzcelt visu no jauna, taču, renovējot māju, ir tik daudz sīkumu un nianšu, kur vienkārši ir jāsēž un jāizdomā, ko es ar šo tagad darīšu.” 

Gada laikā muižā paveikti nozīmīgi atjaunošanas darbi – sakārtotas grīdas, telpas, apkures sistēma un elektrodrošība. Lai gan nācies saskarties ar dažādiem izaicinājumiem, piemēram, problēmām ar elektrību un komunikācijām, muiža turpina atgūt savu jauno veidolu.

Ilze Rozīte stāsta: “Sākumā bija interesanti veidot pirmās istabas, pirmās telpas. Tad es gribēju, lai, piemēram, būtu melna istaba, manai meitai gribējās rozā istabu. Taču, kad tu dabū to, ko tev gribas, pienāk kaut kāds laiks, kad vairs nesaproti, ko īsti gribi.”

Ilze papildina: “Ļoti daudzas lietas, kas ir ēkā, ir pielāgotas tam, kādā stāvoklī tās bija. Lai tiešām nav jataisa remonts un līdz augšai jājauc viss vecais cements nost. Piemēram, raibās sienas ir raibas tāpēc, ka nav taisnas. Un līdz ar to no defekta sanāk efekts. Sēžot parkā baltajā krēslā, es vienkārši smaidu un priecājos, ka ir vēl viens stūris, kas ir sakārtots.”

Turpinot savu atdzimšanas stāstu, nākotnē Meirānu muižas mērķis ir turpināt attīstību un pabeigt ēkas atjaunošanu, lai tās telpas varētu izmantot vēl plašāk.