“Mēs stāvam par savu Zemīti un rūpējamies par savu zemīti!”

Kandavas un Kuldīgas ceļu krustojumā atrodas piemiņas akmens, kas vēsta, ka Zemīte vēstures rakstos pirmoreiz minēta jau 1437. gadā. Iedzīvotāju līdzdalības budžetā, sacenšoties par finansējumu ar vēl deviņiem Tukuma novada pagastiem, izdevies uzvarēt un atjaunot gan piemiņas akmeni, gan labiekārtot nelielu laukumiņu, ko vietējie tagad sauc par svētku laukumu. 4. maijā šeit pirmoreiz zemītnieki pulcējās, lai kopīgi atzīmētu Latvijas Neatkarības atjaunošanas dienu.

Brīvības svētki Zemītē šoreiz paiet zaļumballes atmosfērā. Vietējie rāda, ko zemītnieki spēj saražot un ar ko nodarbojas. Tomēr pats svarīgākais jau ir, ka gan ikdienā, gan svētkos vietējie šeit turas cieši kopā. Stāsta Zemītes Tautas nama vadītāja Ērodeja Kirillova: ”Mēs katru gadu esam centušies 4. maiju svinēt ar koncertu. Mums ir bijis kultūras namā koncerts, mums ir bijis baznīcā koncerts. Kādus gadus desmit mēs arī stādām kāršu pupas Zemītes centrā – ar to domu, ka tam mazam būs lielam augt. Katrs mazais darbiņš vedina uz tādām lielām un skaistām lietām, jo vairāk ir lielas un skaistas lietas, jo mēs paši jūtamies komfortablāk teritorijā, kurā mēs dzīvojam un strādājam.”

Kas gan tie būtu par svētkiem bez mielasta, un arī par garšas kārpiņu labsajūtu zemītnieki rūpējušies paši. Sandra un Solvita uz ugunskura vāra zupu un stāsta: ”Pašu vārīta zupa un visi produkti tepat Zemītē auguši, izņemot desu. Pārējais, jā, viss ir no mūsu pagrabiem, no mūsu dārziem. Savācamies, mizojam, griežam un vāram. Tāds kopienas darbs.” 

Rita Diduka, jautāta par ļaužu saliedētību ikdienā, teic: ”Šeit ir ļoti jauki, mīļi un sirsnīgi cilvēki – darba rūķi. Tādi patrioti. Mēs stāvam par savu Zemīti un rūpējamies par savu zemīti.” – Kā ikdienā izpaužas saliedētība? “Mums ir ļoti aktīva Tautas nama vadītāja – Ērodeja, mums ir viedais ciems, mums ir pensionāru pulciņš ļoti aktīvs.”

Arī citi uzrunātie teic, ka nelielā pagasta ļaužu saliedētības un aktivitātes atslēga esot Tautas nama vadītāja, jo, kā gan atteiksi personiskam aicinājumam. Un tā arī tas esot iegājies. Brigita Betlere piebilst: ”Kad ir pasākumi, zemītnieki ir aktīvi. Gan sporta dienas, gan Līgo svētki, un arī visos citos pasākumos esam stipri aktīvi.”

Zemītes vārds cēlies no vācu valodas vārda Samiten, kas nozīmē dzirnavu strauts. Par to vēsta piemiņas akmens, kas uzstādīts, atzīmējot pagasta pieminēšanas 550 gadskārtu. Tagad piemiņas zīme atjaunota un līdzās tai labiekārtots neliels laukumiņš. Arī tas esot radies, pateicoties vietējo ļaužu aktivitātei, kuri balsojuši par Zemītes projektu iedzīvotāju līdzdalības budžetā, kas pagājušājā gadā sācis darboties pirmoreiz. 

Zemītes piemiņas akmens Tukuma novadā, kas vēsta par pagasta pirmo pieminēšanu 1437. gadā.

”Pagasti ir sadalīti grozos. Mēs esam mazākajā grozā, kur ir desmit pagasti līdz 1000 iedzīvotājiem pagastā. Pagājušajā gadā tā bija pirmā reize, un tas bija kaut kas jauns. Šogad jau visi ir sapratuši, kā to īstenot, ka galvenais ir iet, runāt, uzrunāt un piesaistīt, jo iegūst jau no tā groza tikai viens,” skaidro Ērodeja Kirillova.

Andris Čupriks vien piebilst: ”Labi, ka mums tāds gariņš te Zemītē ir – tautas nama vadītāja, kas cīnās ar projektiem, un kaut kas virzās uz priekšu!”

Lai gan administratīvi teritoriālā reforma Zemīti aizmetusi pie Tukuma novada, un arī pagasta pārvaldnieks tagad jādala ar zanteniekiem, patriotisma nots un mīlestība pret savu zemi gan nekur neesot zudusi.