Minimālās algas kāpums liek Aizkrauklei atteikties no sētniekiem

No nākamā gada Latvijā noteikto minimālo algu paaugstinās no 740 eiro līdz 780 eiro, kas nozīmē gan pašvaldībām, gan valsts pārvaldei papildus finansiālo slogu. Tomēr visvairāk to jutīs pašvaldības, jo šobrīd līdz 780 eiro saņem 26 % pašvaldību darbinieku, savukārt, valsts pārvaldē šādu nodarbināto ir tikai 5 %, uzsver Latvijas Pašvaldību savienībā. Lai taupītu resursus Aizkraukles novadā lemts optimizēt sētnieku un saimniecības darbu organizēšanu. Tādā veidā nebūtu nepieciešams tik daudz darbiniekiem maksāt atalgojumu, kā arī pilsētu teritorijas uzkopšana būtu vēl efektīvāka. 

Līdz šim Aizkraukles novadā katrā pašvaldības iestādē bija sētnieks, kas uzturēja kārtību savā teritorijā. Taču jau kopš nākamā gada šāda sistēma mainīsies. Aizkraukles novada pašvaldība, izvērtējot savas finanses, nonākusi pie secinājuma pakalpojumus optimizēt. Tos uzticēs pilsētas apsaimniekotājam, kas jau izmanto mehanizētus līdzekļus pilsētas uzkopšanai. Lai gan pagaidām izmaiņas iecerētas tikai Aizkraukles pilsētā, tās jau sniedz iespēju būtiski ietaupīt. 

Uldis Riekstiņš, Aizkraukles novada pašvaldības izpilddirektors, skaidro: “Ja mēs tikai par teritoriju skatāmies, tad mēnesī mums tās bija 15 000 izmaksas. Šobrīd mēs esam saslēguši līgumus septiņus ar pusi tūkstošus. Tātad, divreiz lētāk iznāk tikai teritorija. Ja mēs skatāmies – vēl elektriķis, santehniķis klāt tie ir 22 000 mēnesī, kas mums ir jāsniedz, šie pakalpojumi. Un, tad attiecībā uz elektriķiem, santehniķiem mēs esam atraduši citu veidu, paredzam budžetā finansējumu šī ārpakalpojuma saņemšanai. Tad intensīvi arī tie darbi tiek veikti, jo elektrība un santehnikas bojājumi nenotiek katru dienu, respektīvi, avārijas.”

Līdz ar izmaiņām līdzšinējiem sētniekiem, kas strādā pilsētā, ar nākamo gadu nāksies pamest darbu. Taču Aizkraukles novada pašvaldībā uzsver, ka pilsētas apsaimniekotājam, kas pārņems darbus, būs nepieciešami arī jauni darbinieki. Tāpēc pastāv iespēja, ka sētniekiem varētu atrasties jauns darbs. Apsaimniekotājs nenoliedz, ka starp darba pieteikumiem ir arī viņu, taču tiks vērtēts visatbilstošākais no visiem pieteikušajiem kandidātiem. 

Zemgus Vītoliņš, SIA “Aizkraukles KUK” valdes loceklis, stāsta: “Ja iepriekš Aizkraukles pilsētu publisko teritoriju apsaimniekoja 24 sētnieki, tad, pārņemot šo Aizkraukles pilsētas apsaimniekošanu, mums strādā pieci sētnieki. Mums ir ļoti liels uzsvars tieši uz mobilizāciju. Līdz ar to ir nepieciešama šī autovadītāja apliecība. Un tas ir viens kritērijiem. Ja cilvēkam, kurš šobrīd strādā, tās nav, nu, diemžēl, mēs to darbu piedāvāt nevarēsim. Jo vienā vietā visu dienu ļoti daudz iestādes, tur cilvēkam nav ko darīt, tad veidojas šīs brīvās stundas, kas tiek apmaksātas. Tā ir mūsu darba specifika, ka mēs optimizējam šīs izmaksas un tāpēc mēs šo pakalpojumu varam piedāvāt lētāk.”

Līdz šim plānotās izmaiņas ieviesīs Aizkraukles pilsētā. Taču sākotnēji to bija plānots darīt visā novadā vienlaicīgi. Apvienību vadītājiem bija uzdevums savā teritorijā vienoties ar visām iestādēm par labāko optimizācijas veidu. Taču šobrīd tas vēl ir procesā. Savukārt, piemēram, Jēkabpils novadā pagaidām pašvaldība pieturas pie tradicionālās metodes, un teritorijas uzkopj sētnieki. Taču pašvaldībā nenoliedz, ka arī savulaik domāts par pakalpojumu optimizāciju. 

Uldis Skreivers, Jēkabpils novada pašvaldības izpilddirektors: “Daudz tehnisko darbinieku, elektriķu, tie paši saimniecību pārziņu ēku apsaimniekotāji pie iestādēm ir. Ir bijusi tāda doma, viņus optimizēt, apvienot, izveidot pie pašvaldības attīstības pārvaldes komunālo nodaļu.”

Šis jautājums gan esot tikai pārrunāts un tā tālākā darbība nav virzījusies tālāk. Latvijas Pašvaldību savienībā uzsver – minimālo algu palielināšana pašvaldībām varētu izmaksāt 15 miljonus. Taču vēl papildus jārēķinās ar to, ka šī summa varētu būt vēl lielāka, jo līdz ar minimālo algu celšanu, nedaudz paaugstinās arī pārējo algas.

Gints Kaminskis, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs (Latvijas Zemnieku savienība): “Kur ņemt naudu? Viens ir, ekonomējot taupot tas, ko dara. Otrs, mēs redzam, faktiski, kas ir bīstamā varbūt tāda situācija, ka pašvaldības no attīstības līdzekļiem samazina, šos līdzekļus samazina. To, ko varētu ielikt teritorijā, kas varētu nest rezultātu ne tikai šodien, bet arī vidējā un arī ilgtermiņā, skatīties uz priekšu. Šī iespēja var palikt arvien mazāka.”

Tāpēc Latvijas Pašvaldību savienībā uzsver, ka rūpīgi jāskatās, kas notiks ar nākamo budžetu, jo ilgtermiņā šādi rīkoties vairs nevarot.