“Nesaņemtie diplomi” – izstāde, kas liek novērtēt to, kas mums dots

Krievijas uzsāktā pilna mēroga iebrukumā savas dzīvības par Ukrainu ir atdevušas ne vien ukraiņu militārpersonas, bet arī miermīlīgie civiliedzīvotāji. Nupat Valmierā, Vidzemes augstskolā atklāta izstāde “Unissued Diplomas” jeb “Nesaņemtie diplomi”, kurā ikviens var iepazīties ar karā nogalināto Ukrainas jauniešu stāstiem, kuri savu augstskolas diplomu vairs nesaņems.

Izstāde “Nesaņemtie diplomi” ir stāsts par ukraiņu studentiem, kuru dzīves, sapņus un nākotnes karjeras plānus pārtrauca okupantu karaspēks. Viens no izstādē skatāmajiem stāstiem ir par 17 gadus veco Emiru Biļalovu. Viņš radīja zīmējumus, aizrāvās ar mākslu un digitālo zīmēšanu. Skolu pabeidza ar zelta medaļu un labprāt studēja datortehnoloģijas. Līdz kādā dienā viņš gāja bojā nejēdzīgā nāvē. Iebrukuma pirmajās stundās, agresorvalsts raidīts šāviņš trāpīja viņa vecāku mājās Hersonas apgabalā.

Izstādes atklāšanā Vidzemes Augstskolas attīstības prorektore Iveta Putniņa uzsvēra, ka katram no nogalinātajiem studentiem augstskolā bija savi mīļākie mācību priekšmeti gan arī tādi, kas viņus biedēja. Tomēr, pirms kara, viņi nespēja iedomāties, ka ir kaut kas biedējošāks kā izgāšanās semestra pārbaudījumos.

Savukārt, Vidzemes Augstskolas pētniece Jūlija Kovaļenko no Ukrainas, pastāsta par sev zināmu jaunieti, kurš dzīvību zaudēja karā. “Man ir personīgi zināms stāsts par studentu no Kultūras akadēmijas Harkivā, Ukrainā. Harkivas kultūras akadēmijas. Viņš bija dejotājs. Viņš nolēma kļūt par karavīru, taču karadarbības laikā tika nogalināts.”

Apmaiņas students no Ukrainas Antons Žuravka, kurš vēl līdz janvārim studēs Vidzemes Augstskolā, pirms izstādes atklāšanas dalījās savās sajūtās, iepazīstoties ar bojāgājušo studentu stāstiem. “Man ir dalītas izjūtas. Pirmkārt tās ir skumjas, par cilvēkiem, studentiem, kuri mēģināja dzīvē būt veiksmīgi, bet tas nepiepildījās, tāpēc, ka viņi paši devās karot vai arī karš ietekmēja viņu dzīves. Viņi gāja bojā. Tomēr, ir labi, ka notiek šādas izstādes, cilvēki var uzzināt par to, kas notiek Ukrainā un informācija izplatās.”

Vidzemes Augstskolas attīstības prorektore pauž, ka šis nav tikai stāsts par Ukrainu un tās cilvēkiem, bet arī par mums pašiem. Par mūsu dzīvēm un iespējām, kas reizēm paliek neizmantotas. “Tas ir ļoti labs spogulis arī mums pašiem, ko mēs varam, ko nevaram. Kas īstenībā ir grūti, kas nav grūti. Tas ir stāsts, cik mums ir iespējas. Cik mēs, varbūt, nenovērtējam šīs iespējas, cik tās ir trauslas. Tas, kas šodien ir iespējams, pats par sevi saprotams, rītdien tāds galīgi var nebūt, ” stāsta Iveta Putniņa.

Izstādes atklāšanā piedalījās arī Eiropas Parlamenta deputāts Reinis Pozņaks. Sākoties pilna mēroga karam 2022.gada februārī, viņš uzsāka un aktīvi nodarbojās ar automašīnu sūtīšanu uz Ukrainu. Deputāts atklāj, ka izstāde uz viņu ir atstājusi spēcīgu iespaidu.

Pozņaks: “Ļoti iespaidīgi. Itkā mēs to visu saprotam un apzināmies, esot ikdienā un darbos esam pie tā pieraduši. Bet šādas izstādes, kad vari redzēt konkrētus cilvēkus, vari viņiem ieskatīties acīs, lai arī bildēs, tas ļoti spēcīgu iespaidu atstāj. Kārtējo reizi atgādina, kamēr mēs runājam, kamēr spriežam, tikmēr tie diplomi arvien vairāk paliek neizsniegti.”