No 1. jūlija dzīvnieku labturību galvenokārt uzraudzīs pašvaldības

Šodien Saeimā norisinājās komisiju atvērto durvju diena. Tajā skatītas dažādas aktualitātes, tostarp jautājums par dzīvnieku labturības uzraudzīšanu. Paredzēts, ka no 1. jūlija ierastā kārtība mainīsies un par to atbildēs pašvaldības. Savukārt, Pārtikas un veterinārais dienests turpmāk iesaistīsies tikai īpašos gadījumos. 

Līdz šim pašvaldības policija par dzīvnieku labturību pienākumus dalīja ar Pārtikas un veterināro dienestu. Taču, kā paredz plānotās izmaiņas likumdošanā, jau no 1. jūlija tā par to atbildēs gandrīz pilnībā. Pašvaldības gan nav apmierinātas ar šādu lēmumu, jo policijas darbu klāstā jau tā ir gana daudz funkciju, kas jāveic. Salaspils novada pašvaldības policija raugās uz jaunajām pārmaiņām ar skepsi. 

Sergejs Kapacina, Salaspils novada pašvaldības policijas priekšnieka vietnieks: “Jautājums ir par to kvalitāti. Vai tiešām tas pašvaldības policijas darbinieks, aizbraucot uz vietu, spēs ātri noreaģēt. Tikpat labi mēs ar tādu ironiju varētu paskatīties, varbūt drīz neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai nevajadzēs braukt uz vietu. Varbūt pašvaldības policija varēs aizbraukt, darbinieks izvērtēs to situāciju, vai tam cilvēkam ir vajadzīgs ārsts, un nopietnākos gadījumos tikai piesaistīt neatliekamo medicīnisko palīdzību. Nu, identiski ir tas pats, tikai šeit mēs runājam par dzīvnieku veselību, un tur mums ir cilvēku veselība, ja?”

Plānots, ka turpmāk Pārtikas un veterinārais dienests iesaistīsies tikai īpašos gadījumos. Tomēr, kā norāda policijas pārstāvji, plānotajai funkciju pārdalei papildus finansējums netiek paredzēts. 

Sergejs Kapacina, Salaspils novada pašvaldības policijas priekšnieka vietnieks: “Pārtikas un veterinārais dienestas tagad izvērtē, vai suns ir bīstams vai nē, un atzīst to. Viņi tāpat piesaista kinologus, vēl attiecīgos speciālistus, pašvaldībai uz doto brīdi tādu nav. Tātad, pašvaldībā atkal jāveic kaut kāds iepirkums.”

Pārtikas un veterinārais dienests gada laikā veic vairāk nekā 2000 pārbaudes dzīvnieku labturības jautājumā. Par to gan ir bažas policijai, vai un kā to spēs izpildīt turpmāk. 

Inga Logina, Jēkabpils novada pašvaldības policijas priekšniece, atzīst: “Nu, faktiski es tā paskatījos, mums mēnesī vidēji bija 10, 15 šāda veida iesniegumi no iedzīvotājiem. Un tagad, ja es pavērtēju arī Pārtikas un veterinārā dienesta iesniegtos datus, es redzu, ka 2024. gadā viņiem ir bijuši 1300 pāri iesniegumu. Tas nozīmē, ka tie būs 112 vēl klāt mēnesī. Nu, es nezinu, kā pašvaldības policija šo apjomu varēs izpildīt.”

Latvijas Pašvaldību savienībā uzsver, ka jaunās pārmaiņas paredz pašvaldību policijas darbiniekiem izvērtēt prioritātes, kā arī ne visi spēs nodrošināt operatīvu rīcību.

Sandra Bērziņa, Latvijas Pašvaldību savienības padomniece vides aizsardzības jautājumos: “Arī ne visās pašvaldības pašvaldības policija ir 24/7 režīmā, arī tas ir jāsaprot. Nebūs jau tā, ka cilvēks piezvanīs uz pašvaldības policiju un jebkurā gadījumā tur stundas vai pusstundas laikā pašvaldības policists ieradīsies vai veiks tos savus tiešos pienākumus, ja tie būs vienkāršāki pārkāpumi vai paziņos Pārtikas un veterinārajam dienestam.”

Tāpat pašvaldību policijas darbiniekiem ir bažas, vai viņi būs pietiekami apmācīti un zinās, kā rīkoties šādos gadījumos. Pārtikas un veterinārais dienests gan plāno rīkot apmācības, kā arī uzsver, ka gadījumiem nevajadzētu sagādāt problēmas. 

Mairita Riekstiņa, Pārtikas veterinārā dienesta Veterināro objektu uzraudzības daļas vadītāja: “Piemēram, dokumentu neesamība vai kaut kāda ūdens vai barības trūkums, dzīvnieku turēšana antisanitāros apstākļos.. Kaut kādas izmērāmas vērtības, piemēram, dzīvnieku platības atbilstība vai ķēdes, vai būdas atbilstība. Tās ir lietas, ko tomēr var izvērtēt arī šie pašvaldības darbinieki.”

Tāpat arī pašvaldības turpmāk veiks dzīvnieku reģistrāciju un tās uzraudzību, kā jau to darījušas iepriekš. Tas gan sagādājot izaicinājumus, jo ne visi dzīvnieku īpašnieki izvēlas pildīt šīs prasības. Uzrunātie Ogres iedzīvotāji gan saprot tā nepieciešamību.

Ogrēnietis Sergejs atklāj: “Sunim ir žetons, numurs un veterinārā pase, viss kārtībā.”

“-Uzskatāt, ka visiem suņiem jābūt reģistrētiem?

– Nu, protams! Ja suns gadījumā pazūd, tad viņu vieglāk atrast,” saka ogrēniete Daira. 

Jāpiebilst, ka no 2024. gada 1. jūlija obligāti līdz četru mēnešu vecumam ar mikročipu jāatzīmē ne tikai suņi, bet arī kaķi un mājas seski.

Šodien pašvaldības saņēmušas arī jauno likumprojektu, kas paredz – Pārtikas un veterinārajam dienestam iesaistīties gadījumos, kad nav nodrošināta dzīvnieku veterinārā medicīniskā aprūpe vai arī, kad tiks konstatēts, ka dzīvnieks ir ilgstoši atstāts bez aprūpes un tā veselībai varētu tikt rādīts kāds kaitējums. Pārējos pienākumus pildīs pašvaldību policijas darbinieki.