Tieši pēc mēneša, 7. jūnijā, Latvijā notiks pašvaldību vēlēšanas. Tām tuvojoties, līdz pat šī mēneša beigām dosimies uz dažādām Latvijas pašvaldībām un vērtēsim, kā rit dzīve un kas aktuāls iedzīvotājiem savā vietvarā.
Šoreiz dosimies uz Alūksnes novadu, kas savas administratīvās robežas ieguva jau 2009. gadā. Toreiz apvienojās Alūksnes pilsēta un 15 apkārtējie novadi. Vai toreiz tas bija pareizs lēmums un kā tas ietekmējis dzīvi novadā, kas robežojas ar Krieviju un Igauniju, pētīsim šajā reizē.
Foto: ReTV
Pašlaik novadā dzīvo ap 13 tūkstošiem iedzīvotāju – tas ir par vairāk nekā 2000 mazāk nekā pirms desmit gadiem. Tajā pašā laikā novadā darbojas vairāki strauji augoši uzņēmumi, kas vietējiem nodrošina darba vietas.
Jaunlaicenē dzīvojošā Diāna Beitika, kas strādā koka akustisko plākšņu ražotnē “Ceewood”, ar dzīvi laukos ir apmierināta: “Bibliotēka, ģimenes ārsts – viss ir pieejams uz vietas. Priekš šāda maza ciematiņa – tīri neko. Galvenais, ka klusi un viss zaļš.”
Līdzīgi domā arī Māriņkalna iedzīvotājs Viktors Uropajevs, kurš pats strādā Jaunlaicenē. Viņaprāt, problēmas vairāk slēpjas cilvēku attieksmē, nekā iespējās: “Autobuss ir, ir privātais transports. Ja grib strādāt – var nopelnīt. Nav nemaz tik slikti.”
Vietējās vajadzības tagad palīdz risināt bibliotekāri un saimniecības pārziņi.
Jaunlaicenes bibliotēkas vadītāja Iveta Udrase uzskata, ka iedzīvotāji jau ir pielāgojušies: “Pašvaldības iesniegumi, deklarācijas, īres līgumi – visu var nokārtot uz vietas. Cilvēkiem tas patīk.”
Foto: ReTV
Tomēr nevalstisko organizāciju pārstāve Dzintra Zvejniece uzsver, ka vietējie pārvalžu vadītāji agrāk bijuši būtisks sabiedriskās aktivitātes virzītājspēks: “Kad bija pagasta pārvaldnieks, tu aizgāji un viss notika. Tagad daudz kas atkarīgs no pašu kopienas. Kur ir līderis, tur notiek.”
Biedrības “Alūksnes lauku partnerība” vadītāja Santa Harjo-Ozoliņa norāda – ja novads savas robežas nebūtu ieguvis jau 2009. gadā, tik plaša attīstība, īpaši tūrisma un uzņēmējdarbības jomā, nebūtu bijusi iespējama: “Tas vairs nav sadrumstalots reģions. Ir izveidojies vienots, stratēģiski domājošs novads. Protams, līdz tam bija jāiziet cauri sāpīgām reformām.”
Tās ir sāpīgas pārmaiņas, kas skar arī kopienas identitāti. Neskatoties uz izaicinājumiem, Alūksnes novada pašvaldība turpina investēt infrastruktūrā un piesaistīt Eiropas finansējumu. Šī gada budžets sasniedz 33,7 miljonus eiro. Vēlēšanās šogad konkurence būs augsta – uz 15 deputātu vietām kandidē 137 pretendenti no deviņiem sarakstiem.