Apvienoti, bet ne vienoti: dzīve Bauskas novadā pirms vēlēšanām

Tuvojoties pašvaldību vēlēšanām, turpinām lūkot, kā dzīve rit dažādos Latvijas novados!

Pirms četriem gadiem Bauskas novadam “piespiedu laulībā” pievienojās lepnais un pašpārliecinātais Iecavas novads, klusais, bet neatkarību mīlošais Rundāles novads un tālu no novada centra esošais Vecumnieku novads. Lai gan pamiers esot iestājies, Bauskas novads neesot kļuvis par viņu kopējām mājām, drīzāk to varot nosaukt par federālu novadu.

Pirms četriem gadiem, apvienojoties četriem līdzšinējiem kaimiņiem, jaunais Bauskas novads ieguva bijušā Bauskas rajona aprises ar kopējo teritoriju 2175 kvadrātkilometri. Bauskas novadā pēc centrālās statistikas pārvaldes datiem dzīvo gandrīz 41 000 iedzīvotāju.

Četros gados kādreizējā Rundāles novada, Vecumnieku novada, Iecavas novada un arī līdzšinējā Bauskas novada iedzīvotājiem bija jākļūst vienotiem un Bauskas novadam bija jākļūst par viņu kopējām mājām. Tomēr realitātē tā neesot noticis, katrs faktiski dzīvo pats par sevi. Kaspars Kalējs, kurš aktīvi darbojas skolā, vietējā laikrakstā un nevalstiskajā sektorā, teic, ka pēc pirmsreformas kašķiem, kuros īpaši aktīva bija Iecava, novadā iestājies tikai pamiers: “Es pirms diviem gadiem rakstīju, ka mēs dzīvojam federālā novadā, un, man šķiet, ka mēs joprojām tādi esam. Ar dažām atsevišķām kopīgām atklāsmēm, mēs joprojām esam diezgan atšķirīgi – atšķirīgi savā pārliecībā un atšķirīgi politiskās pārstāvniecības dzīves vietā.”

Iepriekšējos gados par Bauskas novadu visbiežāk dzirdējām, tuvojoties svētkiem, jo iedzīvotāji uzskatīja, ka pilsēta netiekot saposta svētkiem. Pēdējā laikā tas esot manījies. Arī par kultūras dzīvi sūdzēties nevarot. Vien spriedze pieaugusi līdz ar komunālo pakalpojumu tarifu izlīdzināšanu. “Sanāk tā, ka baušķenieki ir zaudētāji. Nu, negribētos teikt – zaudētāji, bet ir jāmaksā vairāk par komunālajiem pakalpojumiem, lai izlīdzinātu tarifu uz visu novadā esošo iedzīvotāju fona,” stāsta Kaspars Kalējs.

Līdzīgi, kā citviet Zemgalē, bezdarba līmenis novadā nav augsts. Tas gan lielā mērā, pateicoties Rīgas tuvumam. Lai sekmētu uzņēmējdarbības attīstību, pirms pāris mēnešiem izveidota uzņēmējdarbības konsultatīvā padome. Bauskas novada uzņēmējdarbības konsultatīvās padomes priekšsēdētāja vietniece Margarita Epermane stāsta, ka šobrīd vēl tiekot apzinātas uzņēmēju problēmas un vajadzības: “Skaidrs, ka Bauskas novadam ir jāattīstās. Skatoties ilgtermiņā, ir plānots apvedceļš, bet, kā tas ietekmēs Bauskas novadu? Ir skaidrs, ka šī ir aktualitāte viesmīlības nozarei un tūrismam. Jādomā, kā mēs to varētu padarīt par kompleksu, kur Bauskas novads ir nevis caurbraukšanai, bet galamērķis.”

Jāpiebilst gan, ka vairums iedzīvotāju apvedceļa izveidi gaida jau gadu desmitiem. Tikmēr attālākajos pagastos lielākais rūpju bērns ir infrastruktūra. Lai nepazaudētu saikni ar centru lielajā novadā, tiek veidotas iedzīvotāju padomes. Bauskas novadā gan vairākas jau likvidējušās. Kurmenes pagastā iedzīvotāju padome darbojas, bet, ciešāka saikne veidojoties ar Aizkraukles nevalstiskajām organizācijām. “Jebkurā gadījumā Kurmene ir nomale, un mēs esam atstumtais pagasts. Mēs neesam iekļauti.. Nu, Bauskas novads mēs skaitāmies, bet ir grūti ar 300-500 cilvēkiem kaut ko panākt,” tā stāsta Kurmenes pagasta iedzīvotāju padomes priekšsēdētājs Aigars Ziemelis.

Šī gada Bauskas novada budžets ir 90,1 miljons eiro. Vēlēšanās iedzīvotājiem deviņpadsmit deputāti būs jāizvēlas no 126 kandidātiem, kopumā no astoņiem sarakstiem.