Līdzšinējo lielo pašvaldību vēlēšanu aktivitāti var saistīt ar to, ka notikusi iepriekšēja balsošana vairāku dienu garumā un vēlēšanas norit “normalizētos apstākļos”, pauda politologs Filips Rajevskis.
Viņš atgādināja, ka pagājušās pašvaldību vēlēšanas “bijušas greizas” vairāku iemeslu dēļ. Procesu ietekmēja tas, ka Rīgā notika ārkārtas vēlēšanas, kas notika atsevišķi un atrauti no citām vietām, tādējādi mazinot kopējo interesi. Tāpat vēlēšanu norisi negatīvi ietekmēja arī Covid-19 pandēmija.
Savukārt politologs Juris Rozenvalds minēja, ka, iespējams, lielo vēlēšanu aktivitāti līdz šim varētu būt stimulējušas arī pēdējo dienu politiskās provokācijas.
Viņš sacīja, ka notikumi Saeimā ceturtdien varētu būt atstājuši ietekmi uz vēlēšanu aktivitāti.
Politologs gan nebija pārliecināts, uz kuru pusi šī mobilizācija notikusi. “Neesmu pārliecināts, ka [deputāta Alekseja] Rosļikova (S) izgājiens ir vainagojies ar to, ka vairāk balso tieši par viņu,” sacīja Rozenvalds.
Tāpat viņš pieļāva varbūtību, ka zināmu lomu vēlēšanu aktivitātē varētu būt devis arī Nacionālās apvienības (NA) demaršs.
Rozenvalds atzīmēja, ka “bedre”, kas bija pagājušajās vēlēšanās 2021. gadā, ir pārvarēta, un iemesli tam varētu būt dažādi.
Kopumā visas partijas savus vēlētājus arī pietiekami aktīvi aicinājušas iesaistīties vēlēšanās, un tas uz cilvēkiem atstājis iespaidu, viņš sprieda.
Politologs lēsa, ka varētu būt reāli pietuvoties 2013. gada vēlēšanu aktivitātes līmenim, kas sasniedza 45,99%.
Jau ziņots, ka šajās pašvaldību vēlēšanās vēlētāju aktivitāte līdz plkst.16 jau pārsniegusi aktivitāti kopumā pagājušajās pašvaldības vēlēšanās.