Spriedze Dobelē: LZS apšauba Spridzāna ievēlēšanas tiesiskumu

Līdz ar pirmajiem domes sēžu lēmumiem Dobeles novadā sākušās domstarpības starp Latvijas Zemnieku savienības opozīcijas deputātiem un koalīciju. Viņuprāt, likums neesot ievērots jau ievēlot priekšsēdētāju. Savukārt sadalot vietas darbam komitejās, neesot ievērots proporcionalitātes princips. Šajā jautājumu deputāti, visticamāk, taisnību meklēšot tiesā.

Dobeles novadā, nepilnu mēnesi pēc priekšsēdētāja ievēlēšanas, opozīcijā palikušie Latvijas Zemnieku savienības biedri pieprasījuši sasaukt ārkārtas sēdi, lai izvērtētu domes priekšsēdētāja Andreja Spridzāna ievēlēšanas tiesiskumu, jo vēlēšanu biļetenos bijusi iespēja balsot tikai ”par” vai pret”, ko Ivars Gorskis, būdams jurists, uzskata par nepareizu: ”Likumā nav izdalīts, ka būtu izņēmums attiecībā uz domes priekšsēdētāju. Šobrīd likums nosaka, ka jebkurā balsojumā jābūt trīs opcijām.”

Andrejs Spridzāns domē ievēlēts no Latvijas zaļās partijas, bet ir Latvijas zemnieku savienības biedrs.

Ārkārtas domes sēdē uz pašvaldību likumu, attiecībā par domes priekšsēdētāja ievēlēšanu, atsaucas gan Latvijas Zemnieku savienības (LZS) deputāti, gan koalīcijā esošo partiju deputāti. Tomēr interpretācijas atšķiras.

Dobeles novada domes priekšsēdētājs (ievēlēts no Latvijas Zaļās partijas) Andrejs Spridzāns: ”Tur šaubu nav par leģitimitāti un visām lietām, kas saistītas ar šīs dienas ārkārtas sēdi. Tā ir tikai tāda poza, ko grib parādīt opozīcija.”

Viedokli jautājām arī Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM), kas rakstiskā komentārā skaidro: ”Vispārējais regulējums neliedz deputātam balsojumā atturēties. Pašvaldību likuma 37.panta pirmā daļa noteic, ka domes lēmums ir pieņemts, ja par to nobalso vairāk nekā puse klātesošo domes deputātu, un, ja likumā nav noteikts citādi. Savukārt, šā panta ceturtā daļa noteic, ka deputāts ir uzskatāms par klātesošu balsošanā, ja viņš ir balsojis “par”, “pret” vai “atturas.” Šī informācija ir ierakstāma protokolā.”

Tomēr sniegtajā atbildē nav nepārprotami norādīts, ka obligāti jābūt arī iespējai ”atturas.” Arī citas aptaujātās Zemgales pašvaldības šo likuma normu pielietojušas dažādi. Piemēram, Jelgavas valstspilsētas un Aizkraukles novada biļetenos bijusi arī ailīte – ”atturas”. Savukārt, Jelgavas un Bauskas novados, tāpat kā Dobeles novadā deputātiem bija jāizlemj, vai kandidatūru atbalsta vai nē.

Tas gan nav vienīgais jautājums, par ko pozīcijai un opozīcijai jau nav vienotības. Latvijas Zemnieku savienības (LZS) opozīcijas deputāti uzskata, ka komitejās deputāti nav ievēlēti proporcionāli iegūtajām vietām domē, un LZS pienākas vēl viena vieta, proti, tautsaimniecības un attīstības komitejā. Dobeles novada domes deputāts (LZS) Ivars Gorskis: ”Manuprāt tas ir apzināti nepareizs aprēķins, kur tiek saskaitītas visas koalīcijas partijas kopā. Šādi nerēķina. Katrai partijai rēķina individuāli. Vai jums šī viena vieta ir tik būtiska, lai tiesātos? Protams, tā ir tautsaimniecības un attīstības komitejas vadība. Tad uzreiz mums ir pārsvars šajā komitejā, un attiecīgi caur šo komiteju mēs varam virzīt savus lēmumprojektus.”

Pozīcija norāda, ka vietas komitejā tiekot rēķinātas katrai partijai atsevišķi. No 38 komiteju vietām 15 ir LZS, bet arī šeit likums nenosakot precīzi, ko darīt ar, piemēram, 3,6 vietām, kādas šajā gadījumā LZS iznākot trīs komitejās. Dobeles novada domes pozīcijas deputāts (LRA) Viesturs Reinfelds uz jautājumu, vai vienā komitejā 3,6 tiek noapaļoti uz 4, bet citā uz trīs, atbild: ”Jā, mēs rēķinām kopējo skaitu – 15, 2 %, un, lai kopumā būtu piecpadsmit nevis sešpadsmit deputātu komitejās no LZS.”

Dobeles novada domes pozīcijas deputāte (LRA) Kristīne Briede: ”Man šķiet, ka viss ir pietiekami izvērtēts, un mēs tiešām skatījāmies. Problēma, protams ir tā, ka mums joprojām ir vecais nolikums, kas bija pagājušajā sasaukumā, un, lai to mainītu ir vajadzīgs laiks.”

Cik un kādas komitejas, kā arī cik cilvēku tajās darbosies, nosaka pašvaldības nolikums, tikmēr opozīcija grasās pēc taisnības vērsties tiesā. Jāpiebilst, ka 2021. gadā arī proporcionalitātes jautājumu izšķīra tiesa, un toreiz tas bija par labu Latvijas Zemnieku savienībai.