Pēc administratīvi teritoriālās reformas, apvienojot vairākus mazākus novadus ar Valmieras pilsētu, tapa otrs lielākais novads Latvijā. Šobrīd Valmieras novadā dzīvo vairāk nekā 54 tūkstoši iedzīvotāju, un pašvaldībai jāmeklē līdzsvars starp strauju attīstību un sabiedrības dažādo vajadzību nodrošināšanu.
Valmiera jau vēsturiski bijusi Vidzemes reģiona saimnieciskās dzīves epicentrs, un pēdējos gados šī loma tikai nostiprinājusies.
“Es pats esmu dzimis rūjienietis, bet Valmiera vienmēr ir bijusi blakus. Man ir prieks, ka šeit un šajā reģionā Valmieras novads attīstās, un Valmiera Latvijas mērogā veidojas kā tāds liels centrs,” saka uzņēmuma valdes loceklis Dagnis Čākurs.
“Jāsāk domāt par darbaspēka pieejamību. Taču, ja top īres nami, dzīvojamais fonds – gan privātais, gan tas, ko veido pašvaldība –, tad ir cerība, ka šeit mēs vēl piesaistīsim cilvēkus un darbaspēka pietiks,” viņš piebilst.
Valmieras invalīdu biedrība “Atspēriens”, kas darbojas jau vairāk nekā 30 gadus, ir gandarīta par sadarbību ar vietvaru. Biedrībai piešķirtas telpas pašā pilsētas centrā, un pašvaldība finansiāli atbalsta biedru aktivitātes.
“Mēs esam pašā centrā, mums ir pašiem sava teritorija. Paldies par finansiālo atbalstu, jo tad mēs varam justies līdzvērtīgi visiem pilsētas iedzīvotājiem,” saka biedrības vadītāja Ilga Mauriņa.
Problemātiski joprojām ir luksofori bez skaņas signāliem.
“Mums ir neredzīgi cilvēki, un tas tomēr nav atrisināts. It sevišķi, kad pie autoostas uzlika luksoforu, – transportlīdzekļi to ievēroja, bet gājēji – vispār neievēroja, ka tur ir luksofors,” piebilst Ilga Mauriņa.
Rencēnu pagastā darbojas nodibinājums Camphill “Rožkalni”, kur pieaugušajiem ar garīga rakstura traucējumiem tiek nodrošinātas specializētās darbnīcas. Taču to nākotne kļuvusi neskaidra, jo līdzšinējais finansējums no Eiropas fondiem un valsts noslēdzies, un turpmāk rūpes jāuzņemas pašvaldībām.
“Ja grupu dzīvokļa pakalpojumu pašvaldība var nodrošināt pilnā apmērā, jo to prasa regulas, tad specializētajām darbnīcām budžets personai pietiek uz 10 mēnešiem,” skaidro “Rožkalnu” izpilddirektore Anitra Šatrovska.
Viņa vēl pauž: “Ļoti interesanti, kas būs pēc pieciem gadiem. Es nerunāju par “Rožkalniem”, bet par pakalpojumiem Mazsalacā, Rūjienā un Valmierā – kā viņi spēs attīstīties un uzturēt, ja būs tāda tendence kā šobrīd?”
No citām Valmieras novada daļām skan līdzīgas bažas.
Rita Rozenblate no Naukšēniem, kas pēc ilgāka pārtraukuma atgriezusies dzimtajā pusē, norāda uz problēmām izglītības jomā: “Visi apkārtējie mazie pagasti uz Rūjienu? Neticu, ka Rūjiena spēs uzņemt tik daudz, visus, kas nāks no apkārtējiem pagastiem, jo skolas jau ir likvidētas praktiski visur. Cerēsim, ka jaunie deputāti, kas tiks ievēlēti, kaut ko risinās, jo Naukšēni attīstās un nāk jaunas ģimenes, arī gribam, lai tiek piesaistīti jauni cilvēki.”
Anna Broka: “Manuprāt, šajā kandidātu sarakstā (es runāju par visiem) pietrūkst jaunais, dinamiskais, tāds nākotnes kandidātu saraksts. Šobrīd ir tas stabilais, bez liekām kustībām, nekonfliktējošais.”
Valmieras novada domē šobrīd nav izteiktas pozīcijas vai opozīcijas. Četri no esošajiem domniekiem darbu turpina Saeimā, bet uz 19 deputātu vietām šoreiz kandidē 128 pretendenti no 8 politiskiem sarakstiem.