Ja jaunieši šobrīd aug kopā ar sociālajiem tīkliem un internetu, tad senioriem tā ir lieta, kas jāapgūst. Nereti dzirdami stāsti, ka tieši seniori tiek apkrāpti uzticoties cilvēkiem internetā, tāpēc Talsu novada Sabilē iedzīvotāji tika aicināti uz izglītojošu lekciju, lai paplašinātu savu redzesloku, mācītos, kā neiekļūt krāpnieku lamatās un uzzinātu, kā pārbaudīt informāciju.
Lekcija iesākās ar testu, kur iespējamas bija desmit pareizās atbildes, taču, senioriem par brīnumu, maksimālais punktu skaits, ko zālē kāds ieguva, bija vien četri punkti. Izrādās, ka tests bija veidots ar mērķi, lai parādītu, ka cilvēki pārsvarā dzīvo ar iespaidu, ko rada mediji.
Jankovska: “Ir normāli, ka ziņās runā par problēmām, tad bieži vien mums liekas, ka tā pasaule tāda skumīga ir, ka tur ir tikai sliktas lietas vien. Tas tests bija speciāli izveidots tā, lai parādītu, ka īstenībā pasaulē nemaz tik slikti neiet.”
Maija Jankovska stāsta, ka seniori ir ārkārtīgi dažādi, jo tā ir vecuma grupa, kur satilpst pat vairākas paaudzes.
“Skaidrs, ka, ja seniors ir tikko beidzis vai varbūt pat vēl turpina savas darba gaitas, kur visi šie te rīki ir jāizmanto, tad tur ir viens izpratnes uz zināšanu līmenis, un tad, ja darba gaitas un aktīvā dzīve ir stipri pasen un ja vēl ir bailes no tā visa, tad tur var būt galīgi švaki ir.”
Taču pat senioriem pirmspensijas vecumā ir risks iekļūt krāpnieka nagos. Tā gadījies arī Vizmai Lācei, kura, ievērojot pieklājības normas un nespējot cilvēkam atteikt šķīrusies no septiņiem tūkstošiem, ko ilgi krājusi jaunam auto.
Ar krāpniecības mēģinājumiem bija saskārušies arī citi lekcijas dalībnieki. “Bija vienreiz no pasta jā, ka man kaut kāda paciņa ir pienākusi, un nav mana adrese pareiza, bet es sapratu, ka tas ir feiks (nepatiesība), un man vienkārši tur nav vērts reaģēt. Nu, protams, ja tev piesakās kaut kāds čalis saitā, ka viņš grib draudzēties, nu skaidrs, ka man nevajag,” saka lietišķās mākslas kolektīva “Stīga” vadītāja Ina Valtere.
Senioriem ir skaidrs, ka visa informācija kārtīgi jāpārbauda un lekcija tikai devusi apstiprinājumu, ka viņi dara pareizi. Valtere: “Man personīgi nav tik daudz dienā stundas no laika, lai es tur stundām sēdētu un darītos, otrkārt, man nav lielā datora, man ir tikai telefonā visa saziņa, ar ko man vajag. Nekādu problēmu, man arī nekādu problēmu nav bijušas nekad.”
Vizma Lāce: “Manā uztverē ir tā – viss, ko tu īsti līdz galam nezini, pastāvi piecas minūtes, parunā ar gudrākiem cilvēkiem, ar sevi, vai tev to vajag tagad?”
Svarīgi zināšanas ik palaikam atsvaidzināt, jo krāpnieki ir radoši un ik sekundi izdomā jaunus krāpniecības veidus.
Jankovska: “Ja tādos ideālos laboratorijas apstākļos, pildot testu, mēs varētu viens un divi pateikt: “Nē, šitas ir krāpnieks, viņš īstenībā grib no manis izdabūt ārā informāciju, ar ko es negribētu ar viņu dalīties.”, tad tajā dzīves ātrajā tempā, kur mēs esam noguruši, satraukušies, uzķerties ir ļoti viegli, pasargāts nav neviens.”
Šobrīd aktuālākie krāpniecības veidi ir izmantojot mākslīgo intelektu, kurš pārveido tuvinieku balsis un apkopo visu iespējamo personas informāciju, lai viltus zvani būtu pēc iespējas ticamāki.