Pēc 2027. gada – mazāks atbalsts laukiem

Pēc 2027. gada Eiropas Savienības lauksaimniecības politika var piedzīvot būtiskas pārmaiņas. Eiropas Komisijas jaunais piedāvājums paredz ievērojamu atbalsta samazinājumu un pat iespējamu lauku attīstības programmu likvidēšanu. Latvijas zemnieki brīdina – tas apdraud ne tikai viņu saimniecības, bet arī pārtikas drošību visā Eiropā.

Šonedēļ publiskotais Eiropas Komisijas redzējums par nākotnes Kopējo lauksaimniecības politiku pēc 2027. gada radījis satraukumu visā Eiropas lauksaimnieku sabiedrībā. Piedāvājums paredz būtisku lauksaimniecības budžeta samazinājumu – par aptuveni 25%, kā arī lauku attīstības programmu izslēgšanu no līdzšinējās atbalsta struktūras.

Lai gan Latvijā zemnieki gatavojas ražas novākšanas laikam, lauksaimnieku prātus aizņem ne tikai darbi uz lauka, bet arī neskaidrība par nākotni. Eksperti norāda – šādas izmaiņas var būtiski ietekmēt lauksaimniecības attīstību un dzīvotspēju. “Neskatoties uz to, ka Eiropas Savienības budžets ievērojami pieaug, lauksaimniecības budžetu ir paredzēts samazināt par aptuveni 25%,” norāda Valters Zelčs, biedrības “Zemnieku saeima” ārpolitikas eksperts.

Zemnieki uzsver – pārtikas ražošana nav tikai ekonomiska nozare, tā ir nacionālās un Eiropas drošības sastāvdaļa. Būtisks atbalsta samazinājums var radīt neatgriezenisku kaitējumu ģimenes saimniecībām. “Savā Excel tabulā ieliku 25% mazāku ieņēmumu. Tas neizskatās spoži,” saka Uģis Vītiņš, bioloģiskais lauksaimnieks un Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas valdes loceklis.

Nobriedušas kviešu vārpas vasaras vidū Latvijas laukos.

Lauksaimniekiem bažas rada arī piedāvājums ieviest vienotu budžeta fondu, kurā lauksaimniecībai vairs nebūtu atsevišķas pozīcijas. Tas nozīmētu, ka konkurence par finansējumu kļūtu vēl sīvāka. “Kad ir kopējais katls, tie lielākie grābēji varētu būt arī citi,” brīdina Indulis Jansons, VAKS KS valdes priekšsēdētājs. “Tāpēc jāstrādā, lai tiktu atgriezts atpakaļ, tā kā bija.”

Vienlaikus Latvijas un Baltijas lauksaimniekiem būtisks ir jautājums par tiešmaksājumu izlīdzināšanu – jau gadiem ilgi Baltijas valstu zemnieki saņem viszemāko atbalstu Eiropā, neskatoties uz vienādām prasībām. Šajā piedāvājumā par to neesot teikts ne vārda. “Satraucošākais ir tas, ka nav nekādas norādes par maksājumu izlīdzināšanu,” uzsver Jānis Ločmelis, z/s “Mazdzērvītes” saimnieks. “Zemnieki šo darbu redz ne tikai kā biznesu – tā ir visa lauku vide, ko viņi kopj un uztur.”

Īpašu satraukumu raisa iespējamā lauku attīstības programmas izslēgšana. Šī programma līdz šim bijusi galvenais atbalsta avots infrastruktūras attīstībai laukos – ceļiem, uzņēmējdarbībai, Leader iniciatīvām un kopienu stiprināšanai. “Tur ir gan nauda ceļiem, gan Leader projekti, gan modernizācija,” skaidro Indulis Jansons. Šī nauda bijusi pamats daudzām dzīvām un aktīvām lauku kopienām.

Lai gan situācija šobrīd šķiet nelabvēlīga, lauksaimnieku organizācijas uzsver – tas vēl nav beigu spriedums. Piedāvājums esot tikai sākotnējais sarunu pamats, un tagad ir īstais brīdis aktīvai rīcībai. “Šobrīd būtu īstais brīdis organizācijām apvienot spēkus, ne tikai Latvijas, bet arī Baltijas līmenī, lai aizstāvētu savas intereses,” uzsver Uģis Vītiņš.

Ja kompromisi izpaliks, lauksaimnieki apsver arī stingrākus soļus. “Ja lauksaimnieki jutīs, ka kompromisi nav labi, būs milzīgi protesti visā Eiropā,” brīdina Valters Zelčs.

Lauksaimnieki atgādina – pārtikas drošība ir valsts drošības jautājums, un uz spēles ir ne tikai subsīdijas, bet arī Eiropas spēja pašai sevi pabarot.