Latvijā kopš 2019. gada palielinās cilvēku tirdzniecības gadījumu skaits, kuros cietušie ir trešo valstu pilsoņi, pasākumā par aktualitātēm cilvēku tirdzniecības novēršanā informēja biedrības “Patvērums “Drošā māja”” valdes locekle Gita Miruškina.
Pēc viņas teiktā, kopš 2019. gada, kad Latvijā pirmo reizi identificēti cilvēku tirdzniecības gadījumi ar Tadžikistānas pilsoņiem, šādu gadījumu skaits pieaug. Pēdējo gadu laikā Latvijā ievērojami pieaudzis cilvēktirdzniecības upuru skaits no dažādām trešajām pasaules valstīm.
Pārsvarā no cilvēktirdzniecības cieš cilvēki no Uzbekistānas, Baltkrievijas, Indijas, Ukrainas, Tadžikistānas, Krievijas, Filipīnām, Moldovas, Kirgizstānas un Azerbaidžānas, liecina biedrības dati. Visbiežāk cietušie ir no Tadžikistānas.
Identificēti arī atsevišķi cietušie no Gvinejas, Kongo, Somālijas un Etiopijas.
Uz nodarbinātības pamata izsniegto uzturēšanās atļauju un vīzu skaits Latvijā pēdējos gados ir būtiski pieaudzis. Ja 2020. gadā tika izsniegtas 5536 atļaujas un vīzas, tad 2021. gadā šis skaits jau bija 9485, bet 2022. gadā – 12 740, kas ir augstākais rādītājs aplūkotajā periodā. 2023. gadā izsniegti 11 640 dokumenti, bet 2024. gadā – 12 143. Šā gada pirmajā pusgadā izsniegtas 6652 uzturēšanās atļaujas un vīzas.
Šobrīd izplatītākā cilvēktirdzniecības forma ir darbaspēka ekspluatācija – no kopējā atļauju un vīzu skaita, kas ir vidēji aptuveni 12 000 gadā, tieši darbaspēka ekspluatāciju un cilvēktirdzniecību konstatē 0,3% līdz 0,4% gadījumu, kas, biedrības vērtējumā, ir mazs gadījumu skaits, tomēr tādiem gadījumiem būt nevajadzētu vispār. Šādas formas pārkāpumi skar tieši trešo valstu pilsoņus, kuri ieceļojuši Latvijā, izmantojot uzturēšanās atļaujas vai vīzas, kas izsniegtas uz nodarbinātības pamata.
Biedrības rīcībā esošie dati par darba ekspluatācijas gadījumiem ir par cilvēkiem, kas specifiski ieceļojuši Latvijā, lai strādātu. Tie neietver studējošos vai vēlāk nestudējošos pilsoņus.
Vienā variantā ārvalstnieks tiek uzaicināts uz Latviju, kad konkrēts darba devējs tieši piedāvā viņam darbu savā uzņēmumā. Šajā gadījumā darba devējs sagatavo un iesniedz nepieciešamos dokumentus Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP), lai nodrošinātu legālu nodarbinātību.
Otra iespēja paredz, ka ārvalstnieks Latvijā nonāk pēc tam, kad viņu uzaicina darbaspēka iznomātājs – komersants, kas sniedz pakalpojumus citiem uzņēmumiem.
Trešo valstu pilsoņu nodarbinātībā cilvēku tirdzniecības risks ir īpaši augsts, jo daudzi no viņiem tiek pieņemti darbā tieši ar iznomātā darbaspēka uzņēmumu starpniecību.
“Darba devējam bieži nav ne intereses, ne izpratnes par šo cilvēku reālo situāciju – viņiem neizmaksā algas, rada mākslīgus parādus un aizbildinās ar pasūtītāju maksājumu kavējumiem,” sacīja Miruškina. Tiekot veidoti arī “mistiski parādi”, kurus cilvēki pieņem par pašsaprotamiem. Piemēram, parādi par darba apģērbu un citi. Līdztekus cietušie nereti ir viegli manipulējami un iebaidāmi, psiholoģiski iespaidojami. “Darba devējs ietur mistiskus maksājumus, un vēl saka – maksā man, jo uzaicināju tevi uz Eiropu,” situāciju skaidroja Miruškina.
Vienā gadījumā darba devējs šādam pilsonim, darbiniekam, nav apmaksājis veselības apdrošināšanas polises pakalpojumā iekļautu operāciju 3 000 eiro vērtībā, un darbiniekam, dodoties prom no Latvijas, palicis šāds parāds stacionārā “Gaiļezers”.
Ārvalstnieks var strādāt gan ar ilgtermiņa vīzu, gan ar uzturēšanās atļauju. Pēc gada uzturēšanās atļauja jākārto atkārtoti, un tad arī tiek pārbaudīts, vai maksāti nodokļi un alga.
Tāpat nereti vīzas termiņš beidzas, un ārvalstu nodarbinātajam nākas doties mājās, un ir apgrūtināti civiltiesiskā kārtā piedzīt neizmaksāto algu un kompensāciju.
Darba devējs var cilvēku nostrādināt gadu, neizmaksājot pilnu algu un nemaksājot nodokļus – šādos gadījumos cietušie savas tiesības var aizstāvēt tikai ar pilnvarota pārstāvja palīdzību.
Tas, ka maz šādu gadījumu nonāk iestāžu redzeslokā, biedrībā tiek skaidrots ar to, ka trūkst darbaspēka iznomāšanas uzņēmumu uzraudzība. Nodarbinātības valsts aģentūra un Valsts ieņēmumu dienests nereti nepārbaudot, vai šie uzņēmumi maksā nodokļus un algas. Par iespējamiem darba ekspluatācijas gadījumiem biedrību informē PMLP, tad tā izvērtē, vai konstatējams pārkāpums un sadarbojas ar Valsts policiju.
Miruškina vērsa uzmanību, ka šādi gadījumi maina attiecīgo pilsoņu priekšstatu par Latviju. Pasākumā izskanēja arī aicinājums medijiem pievērst lielāku uzmanību cilvēku tirdzniecības tematikai.