Piemin Latgales atbrīvošanu no lieliniekiem

Janvārī pieminam vairākus Latvijas vēsturei nozīmīgus notikumus – barikāžu aizstāvju atceres dienu, Latvijas Republikas starptautiskās (de iure) atzīšanas dienu, kā arī Latgales atbrīvošanu. 1920. gadā tā bija Latvijas Bruņoto spēku un Polijas Otrās republikas kopīga uzbrukuma operācija ar nosaukumu “Ziema” no 1920. gada 3. janvāra līdz 1. februārim Latvijas brīvības cīņu laikā, kad Padomju Krievijas pakļautībā esošās Sarkanās armijas daļas tika padzītas no Latgales. Nupat piemiņas pasākumi par godu šim notikumam aizvadīti Ludzas novadā, iesaistot arī jauniešus.

Andris Svencis, Zemessardzes 32. kājnieku bataljona virsseržants: “Mūsu Latvija, mūsu atbildība, tas stiprina mūsu spējas, un mūsu kopējais mērķis ir Latvijas suverenitāte un tās drošība.”

Zemessardzes 32. kājnieku bataljons tradicionāli janvāra beigās dodas uz piemiņas vietām Bozovā un Ludzā, lai izrādītu cieņu Latgales atbrīvošanas kaujās kritušajiem karavīriem. Toreiz, pirms 105 gadiem, esot bijusi barga ziema, pat līdz -30 grādu sals, taču mūsu karavīri, lai gan bez pienācīga apģērba un pārtikas, nepadevās un atbrīvoja Latgali no lieliniekiem.

Edgars Puksts, Kārsavas vidusskolas direktors: “Nūtyka osas cīņas par Kuorsovys dzelzceļa staceju un arī par Kuorsovys piļsātu, jū Kuorsovys staceja beja svareiga nu taktiskuo vīdūkļa, lai puorgrīztu apguodi līlinīku karaspākam Riezeknī.”

Kā savā uzrunā minēja Latgales brigādes 36.kaujas atbalsta bataljona kapelāns kapteinis Haralds Broks, ģenerālis Pēteris Radziņš, tā laika virspavēlnieka štāba priekšnieks, savās atmiņās rakstījis, ka Latgales atbrīvošana esot bijusi svarīgāka pat par uzvaru pār Bermontu – ja tas nebūtu noticis, mūsu valsts robežas noteikti izskatītos citādāk, kā redzam tās šodien – bez Latgales.

Piemiņas pasākumos piedalījās arī jaunieši, kuriem tika stāstīts par iespēju pievienoties kādam no militārajiem dienestiem. Jauniešu viedoklis par to gan dalās – kādam tas šķiet interesanti, kādam – par smagu.

Elērija Lāce, Kārsavas vidusskolas 12. klases skolniece: “Es sapratu to, ka ir gods stāvēt uz šī kapu lauka, kur cilvēki ir krituši, lai mēs tagad būtu tur, kur mēs esam. Es personīgi nebūtu spējīga tam, jo man kā meitenei tieši fiziskais, tieši tas fiziskais, un vispār tās morālās saprašanas, ka tev vajag izdzīvot, man tas būtu grūti, bet es domāju vienaudžiem kopumā populāra izvēle tā ir – iet tieši uz zemessargiem.”

Mareks Punans, Kārsavas vidusskolas 11.. klases skolnieks: “Tik interesanti stuostieja, ka daže taids mozs dūmu grauds pruotā palyka, ka grybātu aizīt dīniet, pamieginuot, kai tys ir vyspuor.”

Kristers Miškāns un Gintars Ūzulnieks, Ludzas pilsētas vidusskolas 11. un 12. klases skolnieki: “Man pašam nav, klasesbiedriem, laikam ir. Man ir kaut kāda interese par to militāro. Man tas liekas diezgan interesanti, aizstāvēt savu valsti, savus tuvos cilvēkus, mani tas piesaista.”

Domājot tieši par jauniešu līdzdarbību patriotiskajās aktivitātēs, svarīgi ir radīt viņos interesi, kas panākams gan ar interaktīvām aktivitātēm, gan ar pieredzes stāstiem no militāro dienestu piedzīvojušajiem jauniešiem, kāds arī bija zemessardzes vizītes skolās mērķis. Jaunieši atzīst, lai gan atrodas tuvu Krievijas robežai, kopumā jūtas droši un patriotiski.

Mareks Punans: “Es uzskotu, ka jaunīši tūmār ir patrioti, deļ tam, ka tū mums jau nu bierniebys soka, ka vajag byut Latvejis patriotim, un mes asom.Turiet dvieselī Latveju i nikod naatlaist.”

Elērija Lāce: “Man liekas šim vārdam nav jēdziena, tas ir tas, kas ir tevī iekšā, vienkārši ir jāmāk kopt to, kas tev ir dots, un vienkārši mīlēt savu valsti.”

Edgars Puksts: “Moš tū atkluotai bīži viņ naparuoda, bet īkšieji, kod byus tei X stuņde, mes byusim gotovi.”

Atceres pasākumos piedalījās arī Valsts robežsardzes, policijas, jaunsardzes un VUGD pārstāvji, kas aicināja neaizmirst, kādiem kaimiņiem blakus mēs dzīvojam.