Jaunas valdības izveidošana lielā mērā būs atkarīga no Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča, pauda Rīgas Stradiņa universitātes Sociālo zinātņu fakultātes lektore, politoloģe Lelde Metla-Rozentāle.
Ja Rinkēvičam izdosies radīt naratīvu, ka ar jaunas valdības izveidošanu un spēju vienoties partijas apliecinās savu atbildīgumu par valsti, par tautu un tās nākotni, kā arī drošību, ja šāds vēstījums tiks noformulēts precīzi un partijas sajutīs spiedienu, iespējams, tās spēs vienoties.
Šādā situācijā partijas varētu uzskatīt, ka tas noderēs kā veiksmes faktors priekšvēlēšanu cīņā un tām varētu izdoties izveidot valdību, domā politoloģe.
Taču pastāvot arī bremzējoši faktori, kas varētu sarežģīt valdības izveidošanas iespējas. Piemēram, potenciālās valdības spēlētājiem – “Nacionālajai apvienībai”, “Apvienotajam sarakstam” un “Zaļo un zemnieku savienībai” – jāpretendē uz līdzīgu elektorātu, līdz ar to partijām ir svarīgi būt galvenajām šajā procesā, iegūt premjera amatu un tādējādi parādīt vēlētājiem savu jaudu.
Iespējams, ka šo problēmu varētu atrisināt, izveidojot premjera biedru amatus.
Politoloģe atzina, ka starp politisko eliti un sabiedrību ir izveidojusies neuzticība un līdzšinējā valdība “Jaunās vienotības” (JV) vadībā ilgstoši nav spējusi konstruktīvi strādāt, tādēļ būtu grūti iedomāties, ka Ministru prezidenta amatam atkal tiktu nominēts JV pārstāvis.
Arī ņemot vērā pārējo koalīcijas partneru kritiku, kas vērsta JV virzienā, esot grūti iedomāties kā potenciāli sadarbības partneri varētu vienoties, ka valdību vada tas pats politiskais spēks, kas līdz šim. Līdz ar to izvēlei vajadzētu krist uz kādu no pārējiem politiskajiem spēkiem, sprieda Metla-Rozentāle.
Savukārt Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) turpmākā politiskā karjera lielā mērā būšot atkarīga no spēku samēra JV.
Daļa JV ir Siliņas atbalstītāji, viņas komanda, kas viņu ļoti atbalsta, un tas ir redzams arī publiski, taču ir arī cits bloks partijas iekšienē, kas uzskata, ka nepieciešamas pārmaiņas un, partijai startējot nākamajās Saeimas vēlēšanās, būtu jāizvirza cits Ministru prezidenta amata kandidāts, skaidroja politoloģe.
Līdz ar to daļai JV biedru labpatiktos, ka partijas premjera amata kandidāts būtu jauns cilvēks, kurš līdz šim nav aktīvi darbojies partijas rindās, vai arī, gluži pretēji, būtu jānāk kādam ļoti pieredzējušam kandidātam, kurš varētu saliedēt partijas biedrus, teica Metla-Rozentāle.
Viņa atzina, ka nekādu milzu efektu no jaunās valdības nesagaida ne paši politiķi, ne sabiedrība, taču nepieciešama sajūta, ka vismaz drošības jautājumus varētu sakārtot.
Kā ziņots, ceturtdien Siliņa paziņoja par atkāpšanos no valdības vadītājas amata. Šāds lēmums tika pieņemts pēc nesaskaņām ar koalīcijā ietilpstošajiem “Progresīvajiem”, kuri trešdien aicināja Valsts prezidentu sākt konsultācijas par jaunas valdības izveidi.
“Progresīvie” paziņoja, ka valdība faktiski zaudējusi rīcībspēju, un šādā situācijā pastāv divas iespējas – Ministru prezidentes demisija vai balsojums Saeimā par valdības turpmāko uzticību.
Premjere trešdien pēc tikšanās ar “Progresīvajiem” gan teica, ka esot piedāvājusi viņiem turpināt sadarbību.
Savukārt koalīcijā ietilpstošā Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) jau trešdien paziņoja, ka līdz ar “Progresīvo” lēmumu Siliņas vadītā valdība faktiski ir kritusi. ZZS uzskata, ka patlaban visi būtu ieguvēji no jaunas valdības.
Konflikts starp premjeres pārstāvēto JV un “Progresīvajiem” samilza svētdienas vakarā pēc Siliņas paziņojuma par aizsardzības ministra Andra Sprūda (P) atbrīvošanu no amata vienlaikus ar viņa paša paziņojumu par atkāpšanos. Lēmumu pieprasīt Sprūda demisiju premjere pieņēma pēc dronu incidentiem Latgalē, norādot uz uzticības zudumu ministram un problēmām nozarē. Savukārt Sprūds paziņoja par atkāpšanos, uzņemoties politisko atbildību un cenšoties pasargāt armiju no ieraušanas politiskās spēlēs.
Koalīcijas partneru starpā jau ilgstoši valdījušas dažādas domstarpības, taču līdz šim bija izdevies vienoties par darba turpināšanu.
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs piektdien plāno tikties ar pārstāvjiem no visām Saeimas frakcijām, lai konsultētos par pašreizējo politisko situāciju. Valsts prezidenta ieskatā, neskatoties uz to, ka līdz Saeimas vēlēšanām ir atlikuši pieci mēneši, ir nepieciešama lemtspējīga valdība ar atbalstu Saeimā.