Tuvojoties 15. Saeimas vēlēšanām, jārēķinās, ka informatīvā telpa kļūs arvien piesātinātāka. Tajā biežāk parādīsies emocionāli bagāts, sabiedrību šķeļošs un pat manipulatīvs saturs. “Re:Check” redaktore Evita Puriņa atgādina par aizvadītajām Saeimas vēlēšanām, kad par deputātu kļuva cilvēks, kura vienīgie nopelni bija popularitāte sociālajā tīklā TikTok.
“Glorija Grevcova, kas bija TikTok zvaigzne, kurai bija miljoniem “laiku”, politiskās pieredzes nekādas, cilvēks pilnīgi nezināms, nezinu no kurienes, un, lūk, mums ir partija Saeimā ar pietiekami lielu balsu skaitu. Diezgan pēkšņi, pat daudziem par pārsteigumu, mums ir Glorija, kura, protams, daudzus mēnešus vēlāk Saeimā vairs nav. Kas atkal ir tipiski, jo tās jau nav partijas, kas šādā veidā iegūst popularitāti; tās nav partijas, kas pēc tam spēj ilgi strādāt – tās sadalās, tās izšķīst.”
Evita Puriņa uzsver, ka sociālo mediju platformas vairs nav tikai vieta, kur potenciālos vēlētājus ar dažādiem saukļiem uzrunā populisti; pašlaik arī pie varas esošo partiju politiķi aktīvi izmanto sociālos medijus savu mērķu sasniegšanai. Viņasprāt, nākamajās vēlēšanās galvenais ierocis būs baiļu un dusmu kurināšana, un tādēļ viens no galvenajiem tematiem priekšvēlēšanu cīņās varētu būt imigrācija.
“Mums jau esošajās partijās, tajā skaitā ilglaicīgajās partijās, ir pietiekami daudz populistu, kuri šādā veidā strādā – kuri sagroza informāciju, kuri pārspīlē, kuri tiešām izmanto cilvēkos esošās dusmas, lai gūtu sev balsis. Es pilnīgi noteikti paredzu, ka nākamajās vēlēšanās, es domāju, ka tas būs galvenais temats, bet pilnīgi noteikti viens no galvenajiem būs imigrācija. Mēs to redzam šobrīd jau ļoti daudz.”
Taču maldīga satura izplatīšanas mērķis pirms vēlēšanām ne vienmēr ir panākt kādas konkrētas partijas uzvaru. NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra vadošā pētniece Nika Aleksejeva skaidro, ka dezinformatoru mērķis var būt mazināt uzticību drošām un demokrātiskām vēlēšanām.
“Pateikt, ka vēlēšanas ir nozagtas, balsis ir saskaitītas nepareizi vai “uzzīmētas”, vai arī uzbrukt pašai valdošajai elitei ar domu nomainīt to pret pilnīgi citu. Un mēs redzam, ka tādās vēlēšanās kā, piemēram, Moldovā vai arī Čehijā, notika ļoti spēcīga valdošās proeiropeiskās varas nomelnošana, nekautrējoties izmantot arī dziļviltojumus un viltojot lapas, izmantojot arī citās valstīs radītus kontus, kurus automatizē – un tad mēs to saucam par botiem – un citus paņēmienus.”
Lai panāktu savus mērķus, mūsdienās dezinformācijas radītāji aizvien biežāk izmanto arī dažādus mākslīgā intelekta rīkus, sagrozot faktus un radot dziļviltojumus. Tieši tas piedzīvots Slovākijā, kad īsi pirms vēlēšanām sociālajos medijos izplatījās dziļviltojumi, kuros politiķi runā absurdas lietas. Tehnoloģiju entuziasts un programmētājs Elviss Strazdiņš brīdina, ka arī mums ir jābūt tam gataviem.
“Mēs jau redzam Slovākijas piemēru, kur tika izplatīts balss ieraksts, kurš bija ģenerēts ar dziļās mācīšanās rīkiem. Es pieļauju, ka tas varētu notikt [arī šeit]. Es brīnos, ka tas nenotika Rīgas pašvaldības vēlēšanās, vismaz es neredzēju, nebija nekāda beigu ziņojuma, ka tas būtu noticis. Tāpēc tā iespējamība varbūt nav ļoti augsta, ka tas tiks izmantots Saeimas vēlēšanās, bet mēs to nevaram izslēgt, un uzticēties jebkam, kas parādās sociālajos tīklos, es neiesaku.”
Vēl viena metode, par ko brīdina Nika Aleksejeva, ir viltus realitātes radīšana. Mums var tikt rādīti protesti, kas patiesībā ir tikai apmaksāta izrāde.
“Tas, ko mēs novērojām Moldovas vēlēšanās ļoti spilgti, bija šo viltus vai neautentisku protestu vai zibakciju radīšana, kur cilvēki atnāk, pastāv, viņiem samaksā pāris desmitus eiro vai kādu valūtu katrā valstī, un viņi rada faktiski fonu bildēm. Un tālāk ir atkal informatīvā kampaņa, ka cilvēki ir neapmierināti ar šo vai to. Mēs varētu šo novērot, tāpat, protams, šos skatus varam sagaidīt arī radītus ar mākslīgo intelektu, jo šobrīd šo to līdzīgu redzam.”
Tiesa gan, Latvijā Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā ir noteikts, ka mākslīgā intelekta izmantošana vēlēšanu kampaņās ir skaidri jāatklāj. Gadījumus, kad tas nebūs atbilstoši norādīts, izvērtēs KNAB. Tāpat priekšvēlēšanu kampaņās ir aizliegts izmantot viltus vai anonīmus sociālo mediju kontus. Taču, lai, izdarot izvēli, neapjuktu, Valsts kanceleja iesaka neticēt atsevišķiem personāžiem, bet gan pārbaudīt, kas ir solīts iepriekš un vai kaut kas no tā ir izdarīts.
Valsts kancelejas Stratēģiskās komunikācijas un koordinācijas departamenta konsultante Elīza Daniela Burmistre: “Skatīties, kas tika apsolīts iepriekšējās vēlēšanās – ne tikai pirms trīs gadiem, bet arī iepriekš, lai redzētu to partiju reputāciju – cik viņi izpilda no tā, kas bija solīts. Pēc tā vērtēt. Bet tas, ka balsot ir svarīgi – tam es noteikti piekrītu. Un ka jāiet balsot – arī tas noteikti.”
Nākamās vēlēšanas būs pārbaudījums ne tikai politiķiem, bet arī mūsu kā sabiedrības spējai atšķirt patiesību no glīti noformētiem un emocionāli piesātinātiem maldiem. Pirms atdodat savu balsi, svarīgi pārliecināties, vai informācija, uz kuru balstāt savu izvēli, tiešām ir patiesa.
Projektu īsteno Lato ar Vācijas vēstniecības Latvijā atbalstu.
