Ja no viltus ziņām interneta vidē vai sociālajos medijos cilvēks sevi dažādos veidos var censties pasargāt, tad pavisam cita situācija veidojas, ja maldīga informācija sāk “ceļot” dažādās slēgtās grupās. Piemēram, ģimenes sarakstē ar to dalās mamma vai labākais draugs. Tādā situācijā kritiskā domāšana bieži vien automātiski atslēdzas, jo cilvēks uzskata, ka tuvinieks taču nemelos.
Dezinformācijas pētnieks un politikas zinātnes doktors Mārtiņš Hiršs skaidro plašāk: “Ir cilvēki tādi kā mēs – mūsu draugi, radi, paziņas, mums līdzīgi cilvēki. Bet, kā strādā zinātne un realitāte – cilvēki bieži kļūdās. Ja tavs augstākais uzticības standarts ir paziņa, tad visdrīzāk tu uzķersies uz dažādām muļķībām, ja tu nepārbaudīsi, vai eksperti arī tam piekrīt. Jo kas ir eksperts? Tas pats paziņa, kurš ir pētījis to jautājumu gadu, piecus, desmit, reizēm visu dzīvi. Un tad cilvēks, kurš neko nav zinājis par, nezinu, zemeņu kvalitāti vai par kovida slimību, kad viņš pēkšņi kļuvis par ekspertu… visdrīzāk viņš var kļūdīties.”
Slēgtās grupās galvenokārt izplatās informācija, kas cilvēkus biedē vai sola atklāt to, ko citi it kā nestāsta. Tās var kļūt par galveno dezinformācijas kanālu tieši krīzes brīdī, un, kā uzsver eksperti, tieši tas ir ļoti bīstami. Maldīga ziņa teju kā sniega bumba ceļo no vienas grupas uz otru, un, kā uzsver tehnoloģiju entuziasts Elviss Strazdiņš, cilvēki bieži vien ar to dalās pat bez papildu konteksta.
Ilustratīvs attēls. ReTV
Elviss Strazdiņš: “Pat ja tu aizsūti desmit cilvēkiem, kuri netic, tajā ziņā jau vienpadsmitais noticēs. Un it sevišķi slikti ir, ja cilvēki atsūta vienkārši bildi ar to ziņu bez paskaidrojumiem. Un viņš tad domā – paskaties, kādas muļķības ir rakstā! Bet lasītājs skatīsies – jā, tiešām, tā varētu būt. Un tad, kad tu jau esi izplatījis to 20 citiem cilvēkiem un satiecies ar viņu dzīvē, viņš saka: “Kā, tu redzēji tās muļķības, ko tu aizsūtīji?” “Paga, tās bija muļķības? Kāpēc tu man neko nepateici?””
Dezinformācija slēgtajās grupās ir īpaši bīstama tieši tādēļ, ka tās izplatītāji izmanto cilvēku uzticību tuvākajiem. Mārtiņš Hiršs atgādina – jebkurš no mums, neatkarīgi no izglītības, var tikt apmānīts, ja manipulācija ir balstīta uz spēcīgām emocijām.
“Tā noķer mūsu uzmanību, un ļoti bieži tu “uzsēdies” uz tā āķa, kas liek tev dalīties ar to – re, kur kaut kas ir slikts, tu vari palīdzēt pārējiem! Tu vari viņiem izstāstīt. Un tad cilvēki, labu gribot, uzķeras un dalās tālāk, nepārbaudījuši informācijas patiesumu, nepārbaudījuši, vai vispār tas ir reāls. Jo tāda ir dezinformācijas būtība – ar spēcīgām emocijām izslēgt kritisko domāšanu. Tas nav stāsts par kaut kādiem dumjiem cilvēkiem vai nekritiski domājošiem. Ja saturu “iepako” pietiekami labi, jebkuram var izslēgt kritisko domāšanu, un cilvēks padalīsies ar informāciju. Jebkurš cilvēks var uzķerties uz dezinformāciju.”
Slēgtās grupas nav tikai informācijas apmaiņas vieta. Tā ir sociāla vide ar savu hierarhiju un noteikumiem. NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra vadošā pētniece Nika Aleksejeva uzsver, ka iebilst pret nepatiesu informāciju ģimenes vai draugu lokā ir daudz grūtāk nekā publiskā telpā, jo riskējam sabojāt attiecības.
Ilustratīvs attēls. ReTV
Nika Aleksejeva: “Jā, tieši tas ir lielākais risks slēgtās grupās – ka tas notiek pietiekami intīmā vidē. Lai gan digitālā, bet intīmā vidē, kur lomu spēlē ne tikai sausā loģika, bet arī emocionālie uzslāņojumi, attiecības. Kāda kuram ir loma šajās attiecībās un jautājums – kas kuram ir autoritāte? Jo mēs esam, protams, redzējuši, ka sazvērestības teoriju ietekmē ģimenes mēdz arī izjukt.”
Bet ko darīt, ja redzam dezinformāciju šādās slēgtās grupās? Nika Aleksejeva iesaka izvērtēt, vai ir vērts sākt strīdu; varbūt labāk ir vērsties pie grupas administratora.
“Ja jūs redzat nepatiesu vai nepārbaudītu informāciju, kas izplatās slēgtā grupā, varbūt nav vērts uzreiz “klupt virsū” un atmaskot. Ir jāizvērtē situācija. Varbūt pietiek paziņot par šo, vērst uzmanību tieši grupas administratoram, jo viņš varētu būt formālais vai neformālais līderis grupā, kas varētu ar savu autoritāti kaut ko darīt lietas labā. Protams, ja grupas administrators arī tic vai neredz jēgu kaut ko darīt, tad ir jāsaprot, vai šī ir cīņa, kurā iesaistīties.”
Slēgtās čatu grupas ir ideāla vide dezinformācijai, jo tur maldīgu informāciju neietekmē algoritms vai neizplata kāds robots, bet ar to dalās cilvēki paši. Tomēr, pat ja mums šķietami uzticams cilvēks atsūta ko emocionāli piesātinātu un šokējošu, būtiski pārbaidīt, vai par to ziņo arī pārbaidīti un uzticami mediji.
Projektu īsteno LATO ar Vācijas vēstniecības Latvijā atbalstu.
