Aizvien straujāk attīstoties dažādiem mākslīgā intelekta rīkiem, jaunas iespējas paveras arī dezinformācijas radītājiem. Tās ir iespējas daudz ātrāk sagatavot manipulējoša rakstura informāciju, bildes un video.
Par to brīdina arī programmētājs un tehnoloģiju entuziasts Elviss Strazdiņš, uzsverot, ka mākslīgā intelekta rīki ir pieejami arī ļaundariem. “Tagad šos mākslīgā intelekta rīkus var uzstādīt savā datorā. Piemēram, man šeit ir diezgan jaudīgs dators ar labu videokarti un ļoti daudz rīku, kas ļauj, piemēram, reālā laikā pārveidot balsi. Es varu kādam piezvanīt un izlikties par viņa draugu. Vai ģenerēt dziļviltojumus, izmantot tulkošanu, ģenerēt krāpšanas scenārijus – to visu tagad var izdarīt lokāli uz sava datora, un to atrast attiecīgi kļūs arvien grūtāk.”
Ilustratīvs attēls. ReTV
Dezinformācijas pētnieks un politikas zinātnes doktors Mārtiņš Hiršs uzsver – ja vēl nesen, piemēram, seši rokas pirksti vai ar seju saplūduši mati bija galvenais veids, kā atšķirt, ka attēls visdrīzāk ir radīts ar mākslīgā intelekta palīdzību, tad tagad tas tā vairs nav. Ja dezinformatora rīcībā ir pietiekami daudz resursu, tad radītais attēls vai video praktiski neatšķirsies no tāda, kas uzņemts ar īstu kameru.
Mārtiņš Hiršs: “Mēs visi sociālajos tīklos esam redzējuši tos smieklīgos video, kurus var vienkārši atpazīt. Bet, ja kāds – Krievija, Ķīna, kāds populists ar resursiem un naudu – grib uztaisīt viltotu politiķu debates, viltotu politiķu zvanu vai darbības, to var izdarīt. Tāpēc mums vienmēr jābūt kā digitālajam detektīvam. Ja mēs redzam kaut ko šokējošu, satraucošu, pārsteidzošu, vajag paskatīties, vai neatkarīgi un kvalitatīvi mediji par to raksta, vai tas nav kaut kas mākslīgi ģenerēts. Citu veidu vairs nav.”
“Re:Check” redaktore Evita Puriņa ir novērojusi, ka sociālo mediju vidē Latvijā izmanto ar mākslīgo intelektu radītus attēlus, lai cilvēkos raisītu emocijas, galvenokārt dusmas.
“Nav runa tikai par apzināti nepatiesu informāciju, bet arī par tādu emocionālu cilvēku uzrunāšanu un polarizēšanu, kur mērķis ir reāli šķelt, izcelt kaut kādas sliktās lietas, noklusēt labās vai vispār kaut ko sagrozīt. Bet tas ne vienmēr ir klaji nepatiesi fakti.”
Ilustratīvs attēls. ReTV
Tikmēr citās valstīs bijuši jau vairāki gadījumi, kad, izmantojot mākslīgo intelektu, sagrozīti fakti, lai mēģinātu ietekmēt vēlēšanu rezultātus. Piemēram, Slovākijā pirms parlamenta vēlēšanām 2023. gadā sociālajos medijos izplatījās vairāki dziļviltojumi, kuros bija redzami politiķi sakām absurdas lietas.
Turpina Evita Puriņa: “Faktu pārbaudītāji ne vienmēr var tā uzreiz momentā pārbaudīt un palaist ziņu tautās, ka tās ir, piemēram, viltus ziņas vai nepatiesa informācija, lai tas sasniegtu auditoriju. Tur ir reāls risks, ka tas var ietekmēt vēlēšanu rezultātus. Mēs, par laimi, šādus gadījumus vēl neesam redzējuši, bet mums, protams, ir jāgatavojas, ka tas būs – agrāk vai vēlāk arī pie mums tas būs.”
NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra vadošā pētniece Nika Aleksējeva uzsver vēl kādu būtisku problēmu, domājot par mākslīgā intelekta nākotni. Tā ir ļaundaru vēlme mākslīgi saindēt lielos valodu modeļus, kā, piemēram, ChatGPT, kurus daudzi ikdienā izmanto dažāda veida informācijas iegūšanai.
“Tiek publicēts saturs, kas tiek indeksēts šiem mākslīgā intelekta modeļiem – tātad tiem, kas vāc avotus, no kuriem vēlāk mācīties. Jo vairāk šādu informācijas vienību par nišas tēmu (un tā var būt pietiekami nišas tēma, kas, piemēram, nekad nav notikusi), jo lielāka iespēja, ka cilvēkam, jautājot: “Vai ir noticis sprādziens tur un tur?” vai “Vai šis cilvēks ir vainojams pie šī sprādziena izdarīšanas?”, mākslīgais intelekts atradīs avotu, kur tas ir pieminēts, un šādā veidā sniegs dezinformējošu vēstījumu.”
Bet bīstamība nav tikai tajā, kā mākslīgais intelekts var ģenerēt saturu. Latvijas Sabiedriskā medija valdes loceklis un LATO biedrs Ingemārs Vekteris uzsver, ka mūsdienās dažādi mākslīgā intelekta rīki palīdz izveidot tik precīzu cilvēka psiholoģisko portretu, ka indivīds pat nepamana, kāpēc ir noticējis konkrētai informācijai.
“Ja iepriekš mēs vairāk runājām par mākslīgo intelektu kā satura ražošanas rīku (jo šobrīd arvien grūtāk ir atšķirt dziļviltojumus no reāliem attēliem un audiofailiem), tad noteikti mēs drusku mazāk esam runājuši par mākslīgo intelektu kā palīgrīku šīs informācijas izplatīšanai. Ja agrāk mēs runājām par troļļiem un tādām lietām, tad tagad, ar sociālo mediju algoritmiem un mākslīgā intelekta piesaisti, mēs ļoti ātri varam notēmēt gan uz sabiedrības grupām, gan līdz pat indivīda līmenim un “iedabūt galvā” to informāciju, ko šiem dezinformācijas izplatītājiem reizēm ļoti gribas.”
Bet kā tad saprast, vai emocionāli piesātināts attēls vai video, kurā kāds politiķis pēkšņi paziņo ko negaidītu, ir īsts vai radīts ar mākslīgo intelektu? Eksperti uzsver – pats galvenais ir vienmēr pārbaudīt, vai par to raksta arī uzticami un pārbaudīti mediji.
Plašāk stāsta tehnoloģiju entuziasts un programmētājs Elviss Strazdiņš: “Es cilvēkiem neieteiktu koncentrēties uz atpazīšanu, mēģinot saprast – tas ir dziļviltojums vai nav, bet gan domāt kritiski. Domāt: “Šis obligāti nav patiesība, šis noteikti nav patiesība” un vienmēr pieņemt, ka viss, ko tu redzi internetā, nav patiesība. Un tad pārbaudīt uzticamos ziņu portālos, verificēt – vai šī ziņa varētu būt patiesa vai nē.”
Tātad, ja sociālajos medijos redzi kaut ko, kas izraisa spēcīgas emocijas, pirms dalies ar to, rūpīgi pārbaudi informāciju, jo tavs klikšķis var būt tieši tas, ko dezinformatori gaida.
Projektu īsteno LATO ar Vācijas vēstniecības Latvijā atbalstu.
