Pēc statistikas pārvaldes datiem Latvijā ir vairāk nekā 215 000 cilvēku ar īpašām vajadzībām, bet invalīdu un viņu draugu apvienības ”Apeirons” regulāri veiktais infrastruktūras un pakalpojumu pieejamības novērtējums liecinot, ka katrs otrais uzņēmums cilvēkiem ar īpašām vajadzībām neesot pieejams. Šoreiz cilvēki no apvienības ”Apeirons” ar dažādiem funkcionāliem traucējumiem devās izzināt Jelgavu.
Ar apvienības ”Apeirons” ”A-komandu”, kurā apvienojušies cilvēki ar dažādiem funkcionāliem traucējumiem, tiekamies Jelgavas valstspilsētas domē, kur iekļūšana problēmas nevienam nav sagādājusi. Izmantojot pacēlāju, var tikt arī līdz informācijas centram, bet domes sēdes gan nāksies skatīties interneta vietnē.
Šoreiz ”A-komanda” Jelgavā ieradusies ar auto, bet dodamies lūkot, cik pieejama ir autoosta, un kāds ir ielu stāvoklis. Kamēr vienam ratiņkrēslam ielu šķērsošana problēmas nerada, citam bez palīdzības neiztikt. Tālāk par ieejas durvīm gan ratiņkrēslā netikt, bet ārpusē izlikts autobusu saraksts.
Apvienības ”Apeirons” ”A-komandas” dalībnieks Voldemārs Lapa: ”To es varu vēl saredzēt, ja piebrauc tuvāk. Vienīgais, tos, augšā, es neredzu. Redzu tikai savu acu augstumā.”
Reinis Darkēvics ir redzes invalīds bez kustību traucējumiem, bet arī viņš visu sarakstu izlasīt nevar: ”Man ļoti patīk, ka rakstīts ar gaišiem burtiem uz tumša fona. Labs kontrasts, tikai garākam jāpaaugas.” – Kā vērtē ceļu uz autoostu? Vai saproti, kur šobrīd stāvi? “Jā, bedrē, blakus bedrei vai arī netālu no bedres!” (smejas)
Kā atzīst domes priekšsēdētājs Mārtiņš Daģis (kustība ”Par”), kuru esam uzaicinājuši palūkoties uz Jelgavu no cilvēku ar īpašām vajadzībām skatu punkta, autoosta ir Jelgavas ”sāpju bērns,” bet nu jau tuneļa galā esot gaisma redzama. Daģis sola, ka, aptuveni, pēc gada autoosta tikšot izveidota pie dzelzceļa stacijas: ”Šobrīd mēs ar pilnu sparu strādājam pie tā, lai maksimāli ātri autoostu jeb mobilitātes punktu izveidotu pie dzelzceļa sliedēm, kur ir jaunā tirgus ēka uzcelta un sakārtots perons, un tad viss būs kopā.” – Šeit vairāk nekas netiks uzlabots? “Nu, šobrīd nē, jo te nevar situāciju sakārtot ar maziem līdzekļiem.”
Piestājam arī uz vienas no galvenajām pilsētas ielām, kur atrodas vairāki veikali, un it kā ir arī uzbrauktuves.
Apvienības ”Apeirons” ”A-komandas” dalībnieks Ritvars Brālis: ”Apģērbu veikalā nevar tikt, bet tur.. priede priekšā, un tās uzbrauktuves tāpat ir par stāvu.”
”A-komanda” nolemj paviesoties arī Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā. Iekļūt ēkā var. Uz otro stāvu uzved lifts, vien cilvēkiem ar redzes problēmām šeit īsti nav ko darīt. Pamatinformāciju var noklausīties, noskenējot kvadrātkodu, tomēr ēkas sienas esot pārāk biezas, tāpēc arī tas ne vienmēr izdodoties, skaidro Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja direktore Gita Grase: ”Mēs vienu brīdi domājām, ka anotācijas vajadzētu braila rakstā, bet tad mums paskaidroja, ka braila rakstu Latvijā un Eiropā vairs praktiski neizmanto, un tagad mēs esam pie tā visa apstājušies.”
Kopumā apvienības ”Apeirons” ”A-grupa” pieejamību muzejā novērtē kā salīdzinoši labu. Savukārt, domājot par ietvēm un uzbrauktuvēm pie ēkām, domes priekšsēdētājam radusies doma, pieņemt vienotus apbūves noteikumus pilsētā, kas nepieļautu interpretācijas vides pieejamības jautājumos.
 |
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Novadu ziņas kanālā ReTV" saturu atbild SIA "Re MEDIA” |
| Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. | |