Rēzeknes novadā norisinājās lekcija un diskusija par krāpniecības shēmām un drošības aspektiem. Kam uzticēties internetā un atbildot uz telefona zvanu? Kā atpazīt krāpniekus un kā sevi no tiem pasargāt? Atbildes uz šiem un citiem ar drošību saistītiem jautājumiem nupat meklēja interaktīvajā lekciju un diskusiju pasākumā “Klikšķini ar prātu! Drošība – no mājas līdz Eiropai” Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta centrā, kas pulcēja lielu interesentu skaitu.
Lekciju vada “krāpnieku mednieks” Elviss Strazdiņš
Lekciju par krāpniecisko shēmu atpazīšanu vadīja “krāpnieku mednieks” Elviss Strazdiņš, kurš izgaismo un analizē digitālās krāpniecības gadījumus un metodes, kā arī praktiski palīdz sabiedrībai no šādiem gadījumiem izvairīties.
“Mums vienmēr gribas domāt, ka tie ir vecie pensionāri, bet, patiesībā, tos pensionārus rāda biežāk, jo viņi ir tie, kas atzīst, ka viņi ir apkrāpti, un paši piesakās. Un plus viņiem ir vieglāk just līdzi, jo tas ir vecais nabaga pensionārs, bet, patiesībā, tā grupa, kuru visbiežāk apkrāpj ir 30-40 gadīgie,” stāsta drošības entuziasts Elviss Strazdiņš.
“Šodien izskanēja ziņā, ka Latvijā ir apkrāpti cilvēki par aptuveni 250 miljoniem eiro, kas ir milzīga summa, tā ka skaidrs, ka tas ir ļoti aktuāls jautājums,” pauž Andris Kužnieks, Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja pienākumu izpildītājs.
“Noteikti vajadzētu kaut kādu minimālo apdrošināšanas summu ieviest, kur bieži vien tās summas nav tik lielas, bet kādam tur daži simti eiro izkrāpti var sabojāt pamatīgi dažas dienas vai nedēļas, citam veselu mēnesi vai varbūt visu dzīvi šī summa sabojā. Mēs nevaram atļauties īsti pazaudēt cilvēku mūsu ekonomikai kādas niecīgas summas dēļ,” vēl piebilst “krāpnieku mednieks” Elviss Strazdiņš.
Viņa prāt, šobrīd informācijas par to, kā tiek organizētas krāpnieciskās shēmas ir gaužām maz un valstij vajadzētu vairāk domāt par iedzīvotāju izglītošanu.
“Krāpniecības shēmas attīstās ļoti strauji, parādās aizvien rafinētākas metodes, un mums droši vien, pirmkārt, jāmāca savi ģimenes locekļi, kā no tā pasargāties. Mums arī derētu droši vien panākt lielāku iesaisti no mūsu privātajiem uzņēmumiem, piemēram, no bankām, caur kurām šīs te krāpniecības shēmas ik pa laikam tiek izmantotas, viltotas banku mājaslapas un tā,” norāda Artjoms Uršuļsiks, Ārlietu ministrijas parlamentārais sekretārs.
Krāpniecībā izmanto arī mākslīgo intelektu
Pasākumā tika arī daudz runāts par mākslīgā intelekta draudiem un iespējām, kur kā galvenais akcents izskanēja aicinājums neļaut mākslīgajam intelektam domāt cilvēka vietā, izmantojot to tikai kā rīku informācijas pārbaudei, nevis tās ģenerēšanai. Pasākumā runāja un diskutēja arī par ārpolitiku un civilo aizsardzību.
Andris Kužnieks, Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja pienākumu izpildītājs: “Mēs arī runāsim par citiem drošības aspektiem – par ārpolitiku, tai skaitā par to, kādā veidā ir mainījies ASV kurss, un kā tas ietekmē Eiropas iedzīvotājus. Mēs runāsim arī par vēlēšanām, jo mēs zinām, ka tuvojas arī pašvaldību vēlēšanas.”
Jau 9.maijā šāds pasākums notiks arī Dobelē. Jāpiebilst, ka lekcijas un diskusijas par krāpniecības shēmām un drošības aspektiem par godu Demokrātijas nedēļai un Eiropas dienai organizē Saeimas Eiropas lietu komisija sadarbībā ar Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā un biedrību “Klubs Māja”.
![]() |
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Novadu ziņas kanālā ReTV" saturu atbild SIA "Re MEDIA” |
| Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. | |


