Rēzeknes novada Rušenicā deviņi jaunie zemessargi dod zvērestu

Godinot Latvijas armijas dibināšanas 106. gadadienu, šodien Rēzeknes novadā Rušenicā, pie piemiņas zīmes 3. Jelgavas kājnieku pulka karavīriem, notika Zemessardzes 3. Latgales brigādes 32. kājnieku bataljona jauno zemessargu svinīgā zvēresta došanas ceremonija. Pasākumā jaunie zemessargi deva zvērestu, bet Veterānu vienības zemessargi dalījās atmiņās par savu dienesta laiku Zemessardzē. Tika godināti arī Latvijas armijas pirmsākumi un pieminēti par Latvijas brīvību kritušie karavīri. 

Parasti zvērestus zemessargi dod četras reizes gadā – zvēresta došanas pasākumi ir publiski, uz tiem tiek aicināti jauno zemessargu radi un draugi, lai popularizētu iespēju stāties zemessargu rindās un ļautu tuvāk iepazīties ar zemessarga darba ikdienu. 

Foto: Vidzemes televīzija

Andris Svencis, Zemessardzes 3. Latgales brigādes 32. kājnieku bataljona virsseržants, štāba virsseržants: “Protams, mums ir šī te ģeopolitiskā situācija un Zemessardze ir tā struktūra, kur tieši apmāca civilo sabiedrību sevi aizsargāt un rīkoties krīzes situācijā. Cilvēki māk reaģēt uz to, un pats galvenais – viņš ir palīgs savai ģimenei. Tas nozīmē to, ka, ja mums ir kaut kāda veida krīze, tad viena ģimene jau ir nodrošināta ar zinošu cilvēku, kas zina, kā rīkoties krīzes situācijā un nav slogs citiem.”

Pamata zemessargu ikdiena saistās gan ar bataljona uzdevumu izpildi, gan iesaisti valsts un publiskos pasākumos. Šajā reizē zvērestu deva deviņi jaunie zemessargi, kuri jutuši, ka tas ir viņu pienākums. 

Foto: Vidzemes televīzija

Toms Naglis, jaunais zemessargs: “Jutu sova veida atbiļdeibu, sova veida pīnuokumu tū izdareit.  Es uzskotu, ka kotram tys ir juoizdara, kotram tys ir juoizbauda, kai arī maņ bruoļs izguoja 11 mienešus dīnesta. Maņ tys īpatykuos, kod jis stuostieja, kas jam tī juodora, par tū es arī izliemu kaut kai saisteit daļu sovys dzievis ar tū. Tys, kū es nūteikti gaidu, tei ir disciplina. Disciplia ir tys, kū asmu dzierdiejis nu vysim, i tys ir tys, kū es leluokūtīs gaidu. Gaidu atbiļdeibu, kuru es jau dalieji asmu sajiems, nūdūdūt zvārastu, i nūteikti īmanis, kas man nūdarātu arī turpmuok.” (Tulk. – “Jutu sava veida atbildību, sava veida pienākumu to darīt. Es uzskatu, ka katram tas ir jāizdara, katram tas ir jāizbauda, kā arī mans brālis izgāja 11 mēnešus dienestā. Man tas iepatikās, kad viņš stāstīja, kas viņiem tur jādara, tāpēc es arī izlēmu kaut kā saistīt daļu savas dzīves ar to. Tas, ko es noteikti gaidu, ir disciplīna. Disciplīna ir tas, ko es esmu dzirdējis no visiem un tas ir tas, ko es lielākoties gaidu. Gaidu atbildību, ko es jau daļēji esmu saņēmis, nododot zvērestu, un noteikti iemaņas, kas man noderētu arī turpmāk.”)

Zvēresta došanas un citos pasākumos bieži tiek iesaistīti arī Zemessardzes veterāni, kuri dienestā stājās Latvijas neatkarības atjaunošanas laikā – tā ir iespēja jauniešiem redzēt tos, kuri ar savu darbu veidojuši zemessardzes vēsturi un tradīcijas no tās pirmsākumiem. 

“Es eisteneibā Zemessardzī īsastuojūs 1992. godā un nu tuos nikod naasmu izastuojusīs, tai ka tys ir loģisks turpynuojums piec munys karjerys profesionālajā dīnestā. Ogruok myusim beja taida lela motivāceja īsastuotīs Zemessardzī, un arī ar veirim parunojit – redziesit, kai beja svareigi tod, un tagad, kū es varu jaunīšim nūvieliet un īteikt – stuojitīs Zemessardzī. Pyrmkuort, pošam sevi juoīsavuicās aizstuoviet, ūtrkuort, sovu gimeni juoaizstuov, i, treškuort, mysu Latveju juoaizstuov, poši redzot, kas te nūteik apleik,” stāsta  Zemessardzes 3. Latgales brigādes 32. kājnieku bataljona zemessardze Valentīna Kaša. (Tulk. – “Es īstenībā Zemessardzē iestājos 1992. gadā un no tās nekad neesmu izstājusies, tā kā tas ir loģisks karjeras turpinājums pēc manas karjeras profesionālajā dienestā. Agrāk mums bija tāda liela motivācija iestāties Zemessardzē un arī ar vīriem parunājiet – redzēsiet, cik tas tad bija svarīgi. Un tagad, ko es varu jauniešiem novēlēt un ieteikt – stājieties Zemessardzē. Pirmkārt, pašam sevi jāmācās aizstāvēt. Otrkārt, sava ģimene jāaizstāv. Treškārt, mūsu Latvija jāaizstāv. Paši redzat, kas apkārt notiek.”)

Foto: Vidzemes televīzija

Andris Svencis, Zemessardzes 3. Latgales brigādes 32. kājnieku bataljona virsseržants, štāba virsseržants: “Mums vienmēr vajag vairāk, jo skaitlis tas ir rādītājs un šos skaitļus jau nevar noslēpt, un arī pretiniekam tas ir zināms, skaitļiem ir spēks.” 

Pieteikties dienestam zemessardzē vai kādā citā aizsardzības spēku struktūrā iespējams, iepazīstoties ar informāciju vietnē www.klustikaravirs.lv.