Asfalta ražotāji arvien meklē veidus, kā padarīt asfaltu kvalitatīvāku, lai tas tik ātri nenolietotos. Turklāt jāņem vērā arī tas, ka dažādas organizācijas vēlas, lai ražošanas procesi kļūtu videi draudzīgāki. Dabai labvēlīga asfalta “recepti” ir izstrādājuši Rīgas Tehniskās universitātes zinātnieki. Starp citu, tieši RTU zinātnieku radītais asfalts ir ieklāts eksperimentālā ceļa posmā ASV Kanzassitijā.
“Vēlme mums ir, jo industrija pieprasa. Industrija pieprasa zaļo kursu. Jāskatās pēc 2050.gada klimata neitralitāte, nepārtrauktie starpposmi, kuri ir jāpierāda, uzņemtās saistības, ka arvien vairāk dažādu atkritumu tiek pārstrādāti. Līdz ar to dažādi uzņēmumi vēršas pie mums, piedāvā sadarbību dažādos projektos. Mēs jau ilgtspējīgi turpinām 2020. gadā iesākto. Vairāk par četriem gadiem nodarbojamies ar nolietoto riepu pārstrādi,” stāsta RTU pārstāvis Viktors Haritonovs.
Ieguvumi tādam asfaltam, kuram viena no izejvielām ir atkritumi, ir dažādi: “Mūsu jaunā gumijas pārstrādes tehnoloģija, ko īstenojam kopā ar uzņēmumiem, ir spējīga daļēji aizvietot fosilās izcelsmes bitumenu, kas kalpo akmentiņu salīmēšanai, lai asfaltbetonu izveidotu. Mums sanāk mazāks pieprasījums pēc naftas. Lai pie šī paša naftas produkta patēriņa mēs varam uzbūvēt lielāku ceļa kilometrāžu,” skaidro Haritonovs.
Tomēr, nebūt nav tā, ka derēs jebkurš pārstrādājamais materiāls. Pirms reālu darbu uzsākšanas ir jāveic rūpīga izpēte: “Jābūt piesardzīgam, lai neliktu jebkuru atkritumu. Dažiem atkritumu pārstrādātājiem šķiet, ka jebko liekam asfaltbetonā. Tas nebūs noderīgi. Jāveic detalizēta pētniecība. Viņiem šķiet, ka asfaltbetonam zem zemes ir vairāki slāņi, vari noslēpt, ko gribi, visādus atkritumus, neviens viņus neredz. Bet tas ievērojami var pasliktināt apkārtējo vidi, ceļu ekspluatācijas īpašības,” stāsta Viktors Haritonovs.
Asfaltā tiek iestrādāta arī riepu gumija. Tomēr RTU profersors Remo Merijs-Meri pastāsta, ka šeit ir nepieciešams saprast pareizo recepti, lai iznākums būtu kvalitatīvs. Viņš arī atzīst, ka izmēģinātie varianti ir bijuši dažādi: “Šajā tēmā mēs strādājam vairākus gadus. Sākotnēji tika mēģināts ceļu segumā iestrādāt nemodificētas gumijas granulas. Tagad esam nonākuši līdz devulkanizētas un speciāli modificētas riepu gumijas iestrādāšanas ceļu seguma materiālos. Tas, ko mēs darām šajā laboratorijā, tas vairāk ir bitumena saistvielas modificēšana. Bitumens ir tā materiāla daļa, kas saista kopā šķembas, lai veidotos gala ceļa seguma materiāls. Lai visa konstrukcija būtu noturīgāka, ilgtspējīgākā, mūsu uzdevums ir tajā iestrādāt nolietotās gumijas granulas. Te mēs sadarbojamies ar uzņēmumu, kas tieši veido šādu inovatīvu izstrādi gumijas granulu modificēšanā. Tas pamatojas uz to, ka tiek veikta daļēja gumijas devulkanizācija, ar mērķi, lai gumija netiktu pilnībā sagrauta. Bet, lai saglabātos gumijas elastīgās īpašības. ”
Šāda veida asfalts ir ieklāts arī dažās vietās Latvijā. Tiesa, tas atrodams vietās, kur ir lielāka smago automobiļu satiksme, jo šādos ceļa posmos var reālāk novērtēt asfalta izturību intensīvas satiksmes apstākļos.
Viens no šādiem ceļa posmiem ir pie Viļāniem. Tāpat šādi ceļa posmi atrodami arī Kurzemē. Jāņem gan vērā fakts, ka šis asfalts ir ieklāts vietās, kur vairāk brauc smagie auto – tas skaidrojams ar to, ka tieši bojājums, ko asfaltam var nodarīt smagais auto ir pielīdzināms 5-10 tūkstošiem vieglo auto potenciālajam bojājumam.
Pati galvenā pievienotā vērtība ir tā, ka ražošanas procesos piedalās arī RTU studenti. Šodien iegūtās zināšanas viņiem lieti noderēs nākotnē. “Universitātē, kur mums notiek stratēģija, visas zināšanas, visas gudrības tiek pārnestas uz studiju procesu. Pretī ir students, kuram pasniedz nevis padomju laika tehnoloģijas, kuras ir novecojušas. Tu pastāsti, kas rīt viņu sagaida. Tas ir zaļais kurss, 2050 gads. Ja viņam tagad ir 18-20 gadi, ja viņš gribēs saistīt specialitāti ar būvniecību, šajā gadījumā ceļu būvniecību, tiltu būvniecību, viņam tas zaļums būs jāievēro līdz 2050.gadam. To mēs studentiem mācam. Viņi iegūst visu aktuālo informāciju,” skaidro Haritonovs.
Jāpiebilst, ka Būvniecības inženierzinātņu institūta un Dabaszinātņu un tehnoloģiju fakultātes Ķīmijas un ķīmijas tehnoloģijas institūta zinātnieku komanda turpina izstrādāt “receptes”, kas atbilstu arī Izraēlas, Dienvidkorejas, Austrālijas un Vācijas ceļu būvniecības prasībām.