Šodien Saeimā jau otro gadu pēc kārtas norisinājās Senioru diena, kas šogad veltīta tēmai “Sudraba ekonomika”. Pasākumā piedalījās augstākās valsts amatpersonas, ministri un vairāki simti senioru no visas Latvijas, lai diskutētu par vecāka gadagājuma cilvēku lomu darba tirgū, sociālo drošību, veselības aprūpes pieejamību un digitālo pratību.
Atklājot Senioru dienai veltīto pasākumu Saeimā, Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) uzsvēra, ka “sudraba ekonomika” nav tikai sauklis. Viņasprāt, tā ir iespēja mainīt sabiedrības domāšanu, dodot arī senioriem iespēju sevi dažādi pierādīt: “Mums noteikti ir jāveido arī izpratne par to potenciālu, par tām zināšanām, kas jums ir. Jo tas ieguldījums sabiedrībā, ko jūs varat dot, ir neatsverams.”
Latvijas Pensionāru federācijas priekšsēdētāja Aija Barča uzsvēra, ka šoreiz Senioru dienas uzsvars ir runāt par to, kā cilvēkiem mūža otrajā pusē aizvien iekļauties darba tirgū: “Ne tikai tie, kuri jau ir valsts vecuma pensionāri, bet arī tie, kuri ir invalīdi – gados jauni – 1., 2., 3. grupa, arī cilvēki, kuri ir 50+, 55 plus.”
Foto: ReTV
Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš (ZZS) atzina, ka daudzi seniori ir spiesti turpināt strādāt finansiālas nepieciešamības dēļ. Viņš norādīja, ka Latvijā 44% senioru vecumā līdz 74 gadiem ir aktīvi darba tirgū, kas ir vidējais rādītājs Baltijas valstīs: “Mums viņš ir procentuāls lielākais ar to, ka mēs dodamies strādāt tāpēc, ka mums pietrūkst finansiālā. Tā ir finansiālā nepieciešamība.”
Labklājības ministrs Reinis Uzulnieks (ZZS) informēja par paveikto pensiju jomā, uzsverot, ka vidējais pensijas apmērs pēdējo astoņu gadu laikā ir dubultojies, sasniedzot 622 eiro. No šī gada pensijas tiek indeksētas pilnā apmērā, un no nākamā gada strādājošajiem pensionāriem pensijas tiks pārrēķinātas automātiski. Tomēr jautājums par bāzes pensijas ieviešanu joprojām ir diskusiju procesā. “Mums ir svarīgi nevis jau 2029. gadā, bet jau nākamgad darīt visu, lai mēs varētu arī ieviest bāzes pensiju, jo tas palīdzētu tieši šīm neaizsargātajām grupām, kas ir 85 plus,” skaidro Uzulnieks.
Veselības ministrijas pārstāvis kā būtiskākās problēmas nozarē minēja garās rindas uz ambulatorajiem pakalpojumiem un medikamentu pieejamību visiem. Ministrijas pārstāvis Svens Henkuzens informēja, ka no nākamā gada valsts segs farmaceita pakalpojuma maksu zālēm līdz desmit eiro, kā arī visām zālēm pirmās grupas invalīdiem.
Bet Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Čudars (JV) akcentēja digitālo prasmju nozīmi mūsdienās, uzsverot, ka mākslīgais intelekts arī senioriem var kļūt par sabiedroto, nevis konkurentu. Čudars norādīja, ka senioriem visā Latvijā ir pieejamas digitālo prasmju apguves programmas: “6400 cilvēki to ir veikuši, šī programma turpināsies līdz 2029. gadam. No šiem 6400 cilvēkiem 40% ir virs 65 gadiem un vecākajam dalībniekam ir 94 gadi.”
Seniori dienas noslēgumā arī šoreiz pieņēma rezolūciju ar konkrētiem priekšlikumiem valdībai un Saeimai, par kuru izpildi politiķi solīja atskaitīties nākamajā gadā.