15. Saeimas vēlēšanās savu izvēli izdarījuši vien 51,79% balsstiesīgo, kas ir zemākā aktivitāte vēlēšanu vēsturē. Starp balsstiesīgajiem ir arī cilvēki ar kustību traucējumiem un redzes invaliditāti. Ja cilvēkiem ratiņkrēslā galvenais ir atrast vēlēšanu iecirkni, kurā tie var iekļūt, vēlētājiem ar redzes problēmām palīdzība nepieciešama daudz vairāk.
Reinis, kuram redzes problēmas sākušās pirms pieciem, sešiem gadiem, šoreiz dodas uz 84. vēlēšanu iecirkni Rīgas 6. vidussskolā. Jaunietis stāsta, ka kopš 18 gadu sasniegšanas piedalījies visās vēlēšanās, bet šo iecirkni izvēlējies, jo tas atrodas skolā, kuru viņš absolvējis. Arī izvēle, par ko balsot, jau esot izdarīta mājās.
Reinis Darkēvics: “Lai saprastu, ko tieši izvēlēties, es veicu izpēti internetā pirms tam – kurš ir kurš saraksts, lai pēc tam šo informāciju varētu nodot tālāk iecirknī. Esmu jau izvēlējies, kam likt plusus, kam mīnusus, tikai man vajadzēs palīdzību.”
Tikmēr pienākusi arī Reiņa rinda doties iekšā vēlēšanu iecirknī. Reinis gan paiet garām pirmajam personu apliecinošo dokumentu pārbaudītājam, tomēr ātri vien tiek apturēts un dokuments pārbaudīts. Tālāk reģistrēšanās. Komisijas darbiniece ieliek puiša roku vajadzīgajā ailītē un dokuments parakstīts. Kad saņemtas vēlēšanu zīmes, talkā nāk komisijas priekšsēdētāja un drīz vien Reinis ar aploksni rokās jau dodas pie vēlēšanu urnas. Izvēle izdarīta, un Reinis teic, ka šeit bijis viss, lai justos komfortabli.
“Visi bija draudzīgi un atsaucīgi. Zināja likumus. Man patīk, ka zināja ne tikai par redzes invaliditāti, bet arī par kustību traucējumiem. Man likās ļoti labi, žēl tikai, ka Latvijā vēl nav izstrādāta tā sistēma, ka cilvēks pats var, paprasot kaut kādus rīkus, nobalsot tā, lai nav palīgam jāstāsta, par ko balsošu, bet līdz tam, cerams, vēl tiksim Latvijā,” saka Reinis.
Līga, kura izvēlējusies nobalsot 40. vēlēšanu iecirknī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, ieradusies kopā ar asistentu, kas ir viņas uzticamības persona. Grūtākais ir parakstīties vēlēšanu sarakstā, jo ailīte ir maza, bet lineālu nav.
Līga Kikute dalās pieredzē, kā neredzīgie balso citās valstīs: “Esmu redzējusi citas valsts vēlēšanu zīmes paraugu, kas ir liela lapa. Man šķiet, A2, A3 formātā, kur liek virsū trafaretu un tad cilvēkam jāzina, par ko viņš balsos, un attiecīgi to lodziņu aizkrāso. Es nezinu, vai tas kalpotu šeit, un cik mums tādus biļetenus vajadzētu.”
Tomēr Līga tāpat kā Reinis uzskata, ka bez lieliem izdevumiem varētu iecirkņos nolikt lineālu trafaretu, lai atvieglotu parakstīšanos vēlētāju sarakstā.
Lai neredzīgs cilvēks varētu izmantot savas tiesības balsot, jau dodoties uz iecirkni ir jāzina, par kuru sarakstu vēlas savu balsi atdot, tomēr ne visi vājredzīgie un neredzīgie prot darboties ar internetu un iegūt informāciju.
Latvijas Neredzīgo biedrības Jūrmalas filiāles vadītāja Iveta Vilka stāsta, ka tādu esot daudz: “Tos, kurus es uzrunāju, neviens īpaši vēlēt netaisās. Pirmkārt, tāpēc, ka viņi nevar tos sarakstus izlasīt, vēlēšanās krustiņus viņi nevar ievilkt, un pavadoņu pieejamība nav. Lielākoties viņi dzīvo pa vienam, tāpēc viņiem nav jēgas nekur iet, jo tāpat nekas nav pieejams.”
Pēc statistikas datiem Latvijā ir aptuveni 12 000 cilvēku, kuriem ir noteikta redzes invaliditāte. Datu par to, cik no viņiem ir balsstiesīgi, gan nav.