Senioriem svarīga gan veselība, gan iespēja būt cilvēkos

Gadi nav šķērslis pilnvērtīgai dzīvei, tomēr, sabiedrībai novecojot, arvien nozīmīgāks kļūst jautājums ne tikai par nodzīvoto gadu skaitu, bet arī par to kvalitāti. Jelgavas seniori atzīst — būtiska ir gan veselības aprūpes pieejamība un pietiekami ienākumi, gan iespēja būt aktīviem, satikt cilvēkus un justies vajadzīgiem.

Jelgavniece Ilga Barone ikdienā palīdz audzināt divus mazmazdēlus — dvīņus, kuri šogad sākuši skolas gaitas.

“Es palīdzu audzināt divus dvīņus, mazmazdēliņus, kuri aizgāja pirmajā klasē. Vasarā man pat tīri garlaicīgi palika,” stāsta Ilga.

Senioru dzīves kvalitāti būtiski ietekmē arī praktiski jautājumi — ienākumi, pakalpojumu pieejamība un iespēja laikus saņemt nepieciešamo veselības aprūpi. Jelgavniece Mārīte atzīst, ka tieši medicīnas pieejamība joprojām sagādā problēmas.

“Par veselības aprūpi ir tā, kā ir. Kvotu nav. Bet citādi neko sliktu nevarētu teikt. Ļoti daudzi seniori nodarbojas ar sportu, ir daudz dažādu aktivitāšu, kurās var piedalīties bez maksas. Mums ir ļoti aktīva senioru biedrība,” saka Mārīte.

Arī Skaidrīte un Mārtiņš Ozoliņi uzsver, ka senioru gados īpaši svarīgi ir nepalikt mājās, saglabāt kontaktus ar citiem un turpināt veidot nākotnes plānus.

“Pietrūkst jaunības, bet palīdz cerības. Palīdz tas, ka apkārt ir jauki cilvēki, ka mums ir plāni. Galvenais, ka varam iziet no mājas, pakustēties un būt cilvēkos. Mēs dziedam un varam uzmundrināt arī citus,” stāsta Ozoliņi.

Jelgavas Senioru biedrībā darbojas vairāk nekā 300 senioru, savukārt Senioru universitātē pašlaik mācās 98 studenti. NVO mājā pieejamas valodu un datorprasmju nodarbības, sports, joga, dejas un citas aktivitātes. Seniori iesaistās arī brīvprātīgajā darbā.

Tomēr aktīvā kopiena neatspoguļo visu vecāka gadagājuma cilvēku ikdienu. Jelgavas Senioru biedrības vadītāja Ilga Antuža atzīst, ka pilsētā ir daudz senioru, kuri lielāko daļu laika pavada mājās.

“Es domāju, ka televizors un iesēdētais dīvāns noteikti attur. Mēs ļoti vēlētos, lai Jelgavas seniori vairāk izietu no mājām un nāktu kopā, jo kopā var izdarīt ļoti daudz. Būtu labi atrast veidu, kā iesaistīt arī tos seniorus, kuri sēž mājās, jo tādu ir ļoti daudz,” norāda Antuža.

Par dzīves kvalitāti seniora gados jāsāk rūpēties krietni agrāk. Mediķi norāda, ka īpaša nozīme ir dzīvesveidam pēc 40 gadu vecuma, kad fiziskās aktivitātes, uzturs un ikdienas paradumi arvien vairāk ietekmē veselību ilgtermiņā.

“Jelgavas Klīnikas” galvenā ārste Dace Kārkliņa uzsver, ka svarīgi ir saglabāt muskuļu masu un fizisko spēku, rūpēties par pilnvērtīgu uzturu un dienas režīmu, kā arī mazināt stresu.

“Svarīgi veikt spēka treniņus, lai nezūd muskuļu masa. Pilnvērtīgs uzturs, pareizs dienas režīms un mazāk stresa ļauj ķermenim uzkrāt resursus nākotnei. Tikpat svarīga ir kontaktu veidošana, draudzība, pasākumu apmeklēšana un komunikācija, lai pēc aktīvās darba dzīves būtu interesanta senioru dzīve,” skaidro Kārkliņa.

Latvijā pašlaik dzīvo 413 tūkstoši cilvēku vecumā no 65 gadiem — 22,4% jeb vairāk nekā piektā daļa valsts iedzīvotāju. Senioru īpatsvars turpina palielināties, tādēļ līdzās jautājumam par dzīves ilgumu arvien svarīgāks kļūst arī tas, cik veselīgi, aktīvi un pilnvērtīgi šie gadi tiek nodzīvoti.