Ja jauniešu izmēģinājuma Saeimas vēlēšanu jeb signālvēlēšanu rezultātus pārvērstu Saeimas mandātos, parlamentā būtu pārstāvēti septiņi politiskie spēki, liecina signālvēlēšanu rezultāti.
Parlamentā būtu pārstāvēti “Progresīvie” ar 26 vietām, “Apvienotais saraksts” (AS) ar 23, “Latvija pirmajā vietā” (LPV) ar 12, “Suverēnā vara/Apvienība jaunlatvieši” (SV/AJ) ar 11, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) ar 10, kā arī Nacionālā apvienība (NA) un “Jaunā vienotība” (JV) ar deviņām vietām katrai.
Signālvēlēšanas šogad notika otro reizi. Atšķirībā no pašvaldību “vēlēšanām”, šogad tajās piedalījās jaunieši no teju visām pašvaldībām. Tajās piedalījās 26 036 jaunieši jeb 58,56% no mērķgrupas.
Visvairāk jauniešu nobalsojuši par “Progresīvajiem” – 5156 jeb aptuveni piektdaļa no visiem signālvēlēšanu dalībniekiem.
AS saņēmis 19,46% jeb 4858 balsis, bet LPV – 10,75% jeb 2638 balsis. Pārējie četri 5% barjeru pārvarējušie politiskie spēki ieguvuši mazāk nekā 10% balsu.
Visvairāk atzīmju “par” saņēmis partijas “Progresīvie” premjera amata kandidāts un Saeimas deputāts Andris Šuvajevs (P) – viņš saņēmis 1072 balsis. Tam seko esošais Ministru prezidents un premjera amata kandidāts nākamajā parlamenta sasaukumā Andris Kulbergs (AS) ar 1041 “par” un LPV premjera amata kandidāts Ainārs Šlesers ar 617 balsīm.
Jauniešu izvēle dažādos Latvijas reģionos bijusi atšķirīga. “Progresīvie” vislielāko atbalstu guvuši trīs reģionos – Rīgā (24,72%), Vidzemē (23,03%) un Kurzemē (20,61%). Savukārt AS uzrādījis augstāko rezultātu Zemgalē (19,25%) un Latgalē (19,48%).
ZZS vislabāk ir veicies Kurzemē (11,21%), Zemgalē (10,35%) un Vidzemē (9,16%). Latgalē par to balsis atdevuši 7,57% jauniešu, bet Rīgā – 3,42%.
SV/AJ izceļas Latgalē, kur saņēmusi 12,79% balsu. Rīgā šis saraksts ieguvis 10,69% balsu, bet pārējos reģionos rezultāts ir zemāks – Zemgalē 8,43%, Kurzemē 7,33%, bet Vidzemē 5,23%.
NA lielāku jauniešu atbalstu saņēma Vidzemē, kur par to nobalsoja 8,93% jauniešu, un Zemgalē ar 8,31%. Kurzemē tās rezultāts ir 7,7%, Rīgā 5,73%, bet Latgalē 4,1%.
JV savukārt labākais rezultāts ir Vidzemē (8,25%) un Zemgalē (6,9%). Kurzemē tā ieguvusi 6,54%, Rīgā – 6,01%, bet Latgalē – 5,48%.
LPV izteikti izceļas Latgalē ar 14,53%. Pārējos reģionos tās rezultāts ir zemāks: Rīgā 11,91%, Zemgalē 9,49%, Kurzemē 8,59% un Vidzemē 8,07%.
Kā vēstīts, no 14. līdz 28. septembrim 215 Latvijas izglītības iestādēs norisinājās “signālvēlēšanas”, kur vidusskolēni un profesionālās vidējās izglītības iestāžu audzēkņi balsoja par Saeimas deputātu kandidātiem, tā iepazīstot vēlēšanu procesu.
Visaktīvākie balsotāji bijuši Vidzemē, kur nobalsojuši 67,13% jauniešu. Latgalē signālvēlēšanās piedalījušies 63,61% balstiesīgo, bet Zemgalē – 60,26%. Zemākā aktivitāte novērota Rīgā un Kurzemē, kur nobalsojuši attiecīgi 53,57% un 52,19% jauniešu. Signālvēlēšanās nepiedalījās Ventspils un Gulbenes novadu pašvaldības.
Derīgo vēlēšanu zīmju īpatsvars ir 97,8%.
Pirmo reizi pilotprojekta veidā signālvēlēšanas tika īstenotas 2025. gadā pirms pašvaldību vēlēšanām, tajās piedalījās 15 izlozes kārtā izvēlētas pašvaldības.
Signālvēlēšanas īsteno biedrība “Eiropas Kustība Latvijā” sadarbībā ar Latvijas Jaunatnes padomi. Projekts tiek īstenots ar Ziemeļvalstu Ministru padomes biroja Latvijā finansiālu atbalstu.