Sēņošanas tradīcijas Latvijā ir tik senas un noturīgas, ka tās iekļautas Nemateriālā kultūras mantojumu sarakstā. Katru gadu rudens pusē sēņotāju netrūkst ne mežā, ne daudzajās sēņu izstādēs.
Saldeniece Agita atzīst, ka ir sēņošanas fanāte: “Nu tā, ka man jau ir drudzis, ja es netieku mežā.” Agita saka, ka populārākās sēnes šogad esot gailenes, zeltkāta gailenes un meduszvīņu krimildes.
Tomēr ir cilvēki, kam došanās uz mežu nav lielākais vaļasprieks, tāpēc viņi sēnes audzē paši. Nauris Dzērve no Vangažiem ir inženieris, bet viņa vaļasprieks ir austersēņu un šitaki sēņu audzēšana: “Laikam jau vajag kaut ko pilnīgi pretēju darīt. Ja es pēc darba mājās vēl kaut ko gribētu darīt kā inženieris, noteikti būtu ļoti nogurdinoši, bet par cik tā ir pilnīgi cita lieta, ko es daru, tā vairs nav strādāšana. Tas ir tāds hobijs.”
Ar austersēņu audzēšanu Nauris kopā ar ģimeni nodarbojoties jau vairākus gadus. Savās mājās austersēnes augot konteinerā, bet tās varot audzēt arī dzīvoklī. Lai gan kādas nekādas niansītes jāzina, austersēņu audzēšana esot pa spēkam katram, vien vajadzīgs austersēņu komplekts, kurā micēlijs sajaukts ar skaidām.
“Pirmais sēņu audzēšanas veids ir slinķis. Novietojam sēņu audzēšanas komplektu tuvumā izlietnei, veicam iegriezumu un katru reizi, kad nomazgājam rokas, ūdeni uztašķam micēlijam. Šī metode labi strādās ģimenēs, kur nav trauku mazgājamā mašīna un cilvēki bieži mazgā rokas. Otrais veids ir praktiskais latvietis. Ņemam lielāku trauku, kurā ievietot audzēšanas komplektu. Traukā ielejam ūdeni, bet komplektu uzliekam uz paaugstinājuma, piemēram, uz šķīvīša, tādējādi izveidojot tādu kā baseinu,” skaidro Nauris.
Sēņu augļķermeņi sāks veidoties jau pēc dažām dienām, bet par gatavām austersēnes varot saukt, kad cepurītes ir atvērušās. Nauris teic, ka austersēni varot saukt par neitrālu sēni, kas garšojot arī viņa bērniem.
Nauris Dzērve vēl piebilst: “Latvietim, es teiktu, austersēne ir vislabākā tāpēc, ka sanāk ļoti garšīga sēņu mērce. Tāda tradicionāla ar sīpoliem un krējumiņu. Burvīga, īpaši, kad nav meža sēnes.”
No viena austersēņu komplekta var iegūt vairākas sēņu ražas, vien novācot pirmo, micēlijs uz kādu nedēļu jānoliek tumšā, vēsā vietā. Neizejot no mājām, var novākt arī šitaki sēņu ražu, stāsta Nauris Dzērve: “Dabā šīs sēnes aug uz mirušiem kokiem un apēd viņus. Man meža nav, tāpēc es izmantoju zāģu skaidas. Zāģu skaidas tiek novārītas, pielikts klāt micēlijs un pēc pusgada ir gatavs komplekts audzēšanai. Cilvēks tādu iegādājas, mājās apliek 12 stundas zem ūdens. Izveido tādu kā siltumnīciņu, tur līdzi nāk tādi kociņi, un ar plēvi uztaisa maziņu siltumnīciņu. Mitrinām un 10-15 dienās šitaki sēne jau būs izaugusi, gatava ēšanai.”
Ar šādu komplektu šitaki sēnes var audzēt arī dzīvoklī. Turklāt nav svarīgi, kādu vietu jūs izvēlēsities sēņu audzēšanai, skaidro Nauris Dzērve: “Viņām to saulīti vajag, bet tā mazliet. Tiešā saulīte, kā jau sēnei, nepatīk, bet tāda netieša, līdzīgi kā mežā.” Nauris piebilst, ka laistīšanai ieteicams lietot smidzinātājus.
Lai raža būtu pēc iespējas bagātīga, jāatceras četras lietas – sēnes jāmitrina 1-5 reizes dienā, tām patīk gaisa temperatūra no 15 līdz 20 grādiem pēc Celsija, netieša gaisma un katru dienu svaigs gaiss. Proti, telpa, kurā aug sēnes ir regulāri jāvēdina. Turklāt iespēja, ka mājās izaugs sēnes bez kāpuriem, ir daudz lielāka nekā meža sēnēm.