Skip to main content
Atlasīt pēc reģiona

Sēklu vākšana palīdz saglabāt senču mantojumu

5. marts 2025
Gonda Porniece, Vadims Petrušins, Kurzemes televīzija, speciāli ReTV

Uz bruģētas terases redzamas pavasara sīpolpuķes podos un grozā, blakus nolikts dārza grābeklis un iekaramais krēsls
Ilustratīvs attēls. Foto: Kurzemes televīzija

Latvijā arvien populārāka kļūst dārzkopība, kā arī izglītot cilvēkus par senām un mantotām kultūraugu šķirnēm. Mantotos augus reģistrē vienotā tīmekļvietnē un Latvijā veido unikāla seno augu sēklu banka. Ventspilniece Jana Berka aicina sēklas ievākt pašiem, tā ikviens var parūpēties par to, lai Latvijas augu mantojums nepazūd.

 

Sēklu lološana un permakultūras metodes dārzā – tas ir ekodomāšanas veids, kas vairākām paaudzēm bijis pašsaprotams, tomēr ieviešot vienotos Eiropas savienības sēklu standartus un pieturoties pie striktas šķirņu klasifikācijas – sēklu ievākšanas prasmes zaudējam.

 

Lai arī Latviju vēl nesen klāja sniegs, īstie dārzkopji pirmās sēklas iesēja jau februārī. Pirmie asni izdīguši martā. Kad ir noplakusi interese par dārgajām Lielbritānijas un Nīderlandes sēklām, mēs sākam atcerēties bērnības garšas un meklējam sēklu mantojumu pie radiem vai vecmāmiņām.

 

Jana Berka ir Ventspils novada iedzīvotāja, bioloģiskās saimniecības “Kliņģeri” sēklu lolotāja. Viņas dārzā pašievāktu sēklu banka ir jau vairāk nekā četrus gadus.

Man līdzi ir mobilais sēklu maiņas punkts, un, es varu cilvēkiem parādīt, kā izskatās tā mana īpašā pupiņa. Es rakstu, ka oma Zelma 1975. gadā tirdziņā to nopirka un viņai tik ļoti tā pupa patika, ka baroja visu ģimeni

Jana Berka

Reklāma

Tagad viņas bērni un mazbērni to pupu turpina audzēt. Tāpēc viņa ir “Zelmas strīpainā’’ un iekļauta “Augu dainu skapī”. No Vidzemes puses stāsts, par mantotiem zirņiem. Tie bija paņemti līdzi uz Sibīriju un reāli ir glābuši ģimeni pēc deportācijas.

 

Es audzēju to, kas garšo manai ģimenei. Es veicu pati savu atlasi , savu selekciju, ja tā var izteikties. Ir arī mammas un krustmātes audzēti augi – arī tos īpašā vērtībā turu un piedāvāju. Cilvēkus tas tiešām aizrauj, jo tas virsmērķis ir, ka mēs katrs pats atrodam savu dārgumu, kas mums caur ģimeni, caur paaudzi ir gājis. Ņemot vērā mūsdienu iespējas, tā kustība sen vairs nav lokāla. Maināmies pa visu Latviju. Un, iesaistoties Latvijas permakultūras biedrībai, var tikt pie seklām visā Latvijā,” saka Jana Berka.

 

Vārdu “permakultūra” mēdz izmantot bieži, jo ekoloģiska saimniekošana kļuvusi par filozofiju. Arī Jana ar savu sēklu lološanas pārliecību un pieredzi labprāt dalās. Ventspils Gāliņciema bibliotēkā šopavasar sapulcējies paliels interesentu bariņš, kas atzīst, ka vairumam ir mantotas, no paziņām, radiem iegūts stādāmmateriāls.

Tās šķirnes ir tik daudz, ka var apjukt. Es stādu tikai to, kas man garšo, ko es zinu. Pēc nosaukumiem man nav. Kāds iedod un es uzrakstu: “Tas ir Maijas tomātiņš”

Verita, ventspilniece

Reklāma

Mantoto sēklu pavairošanas kustība aicina dalīties. Sēklu audzētāji brīvprātīgi ievēro visas sēklu audzēšanas prasības, novēro dīgtspēju, izvēlas stiprākos augus pavairošanai. Tomēr senās šķirnes vairums ģimenēs ir zudušas, piekāpjoties veikalu krāsainajam piedāvājumam. Piemēram, sēklu bankā vēl neatrast garšīgu burkānu sēklas.

Man tas ir ļoti svarīgi, es kādreiz baudīju ļoti garšīgus burkānus, bet tagad burkāni vairs tādi nav, kā bija kādreiz. Sulīgi. Žēl, ka tās šķirnes ir zudušas.

ventspilniece Nadežda

Reklāma

Ja jūsu dārzā ir kaut viens kultūraugs, kurš lolots aug gadiem ilgi, tad to jau var dēvēt par sēklu lološanas kustību.


MAF logotips ar uzrakstu Mediju atbalsta fonds Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Novadu ziņas kanālā ReTV" saturu atbild SIA "Re MEDIA”
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta.

Saistītās birkas