Latvijā arvien populārāka kļūst dārzkopība, kā arī izglītot cilvēkus par senām un mantotām kultūraugu šķirnēm. Mantotos augus reģistrē vienotā tīmekļvietnē un Latvijā veido unikāla seno augu sēklu banka. Ventspilniece Jana Berka aicina sēklas ievākt pašiem, tā ikviens var parūpēties par to, lai Latvijas augu mantojums nepazūd.
Sēklu lološana un permakultūras metodes dārzā – tas ir ekodomāšanas veids, kas vairākām paaudzēm bijis pašsaprotams, tomēr ieviešot vienotos Eiropas savienības sēklu standartus un pieturoties pie striktas šķirņu klasifikācijas – sēklu ievākšanas prasmes zaudējam.
Lai arī Latviju vēl nesen klāja sniegs, īstie dārzkopji pirmās sēklas iesēja jau februārī. Pirmie asni izdīguši martā. Kad ir noplakusi interese par dārgajām Lielbritānijas un Nīderlandes sēklām, mēs sākam atcerēties bērnības garšas un meklējam sēklu mantojumu pie radiem vai vecmāmiņām.
Jana Berka ir Ventspils novada iedzīvotāja, bioloģiskās saimniecības “Kliņģeri” sēklu lolotāja. Viņas dārzā pašievāktu sēklu banka ir jau vairāk nekā četrus gadus.
Tagad viņas bērni un mazbērni to pupu turpina audzēt. Tāpēc viņa ir “Zelmas strīpainā’’ un iekļauta “Augu dainu skapī”. No Vidzemes puses stāsts, par mantotiem zirņiem. Tie bija paņemti līdzi uz Sibīriju un reāli ir glābuši ģimeni pēc deportācijas.
“Es audzēju to, kas garšo manai ģimenei. Es veicu pati savu atlasi , savu selekciju, ja tā var izteikties. Ir arī mammas un krustmātes audzēti augi – arī tos īpašā vērtībā turu un piedāvāju. Cilvēkus tas tiešām aizrauj, jo tas virsmērķis ir, ka mēs katrs pats atrodam savu dārgumu, kas mums caur ģimeni, caur paaudzi ir gājis. Ņemot vērā mūsdienu iespējas, tā kustība sen vairs nav lokāla. Maināmies pa visu Latviju. Un, iesaistoties Latvijas permakultūras biedrībai, var tikt pie seklām visā Latvijā,” saka Jana Berka.
Vārdu “permakultūra” mēdz izmantot bieži, jo ekoloģiska saimniekošana kļuvusi par filozofiju. Arī Jana ar savu sēklu lološanas pārliecību un pieredzi labprāt dalās. Ventspils Gāliņciema bibliotēkā šopavasar sapulcējies paliels interesentu bariņš, kas atzīst, ka vairumam ir mantotas, no paziņām, radiem iegūts stādāmmateriāls.
Mantoto sēklu pavairošanas kustība aicina dalīties. Sēklu audzētāji brīvprātīgi ievēro visas sēklu audzēšanas prasības, novēro dīgtspēju, izvēlas stiprākos augus pavairošanai. Tomēr senās šķirnes vairums ģimenēs ir zudušas, piekāpjoties veikalu krāsainajam piedāvājumam. Piemēram, sēklu bankā vēl neatrast garšīgu burkānu sēklas.
Ja jūsu dārzā ir kaut viens kultūraugs, kurš lolots aug gadiem ilgi, tad to jau var dēvēt par sēklu lološanas kustību.
![]() |
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Novadu ziņas kanālā ReTV" saturu atbild SIA "Re MEDIA” |
| Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. | |
