Pēc aptuveni pusotra mēneša, 26. aprīlī, Ropažu novadā Kultūras centrā “Ulbrokas Pērle” norisināsies īpašs notikums – Latvijas Simtgadnieku salidojums. Šobrīd tam pieteikušies jau ap 30 senioru, taču precīzu skaitu vēl prognozēt nevar, jo pieteikties var vēl līdz aprīļa sākumam.
Simtgadnieku salidojuma organizatori stāsta, ka šāda veida pasākumu veidot ir sarežģīti, jo simtgadnieki ne vienmēr vēlas vai var ierasties, kā arī ir pašvaldības, kuras datu aizsardzības dēļ informācijā par simtgadniekiem novadā nevēlas dalīties.
Pasākuma organizatore Judīte Kulačkovska: “Katru dienu kāds zvana, piesaka savu tuvinieku, līdz ar to skaits aug. Tajā pašā laikā bieži piezvana tuvinieks un pasaka, ka nebūs, jo vai nu ir cilvēks jau aizgājis, vai arī palicis tik slims, ka diemžēl nevar pārvietoties.”
Šobrīd vismaz puse no apzinātajiem simtgadniekiem ir izteikuši vēlmi ierasties salidojumā, taču skaits vēl var mainīties, jo pieteikumus var sūtīt līdz pat aprīļa sākumam.
Salidojumam gatavojas arī tukumniece Mirdza Krupinska, kurai ir 103 gadi, un viņa vēl aizvien ļoti labprāt apmeklē visus pasākumus gan ģimenes lokā, gan arī ārpus tā. Juris Krupinskis, Mirdzas dēls uzskata – pasākums motivē cilvēkus dzīvot veselīgi un ilgi.
Pasākuma organizatori teic, ka lielākais prieks ir par bērniem un mazbērniem. Tā arī Mirdza min – ilgdzīvošanas noslēpums ir labi bērni, kuri atbalsta. Tāpat arī bieži jākustas, jāēd zaļumi un daudz saldumu.
Judīte Kulačkovska: “Visi kustas, ļoti daudz nodarbojas ar nūjošanu, ar vingrošanu, tieši sievietes ir bijušas adītājas, audējas. Mums ir ļoti, ļoti daudz skolotāju.”
Arī Mirdza agrāk bijusi ļoti aktīva. “Alkoholu nelietoju, smēķēt nesmēķēju. Bet es jau ļoti staigāju, laikam tāpēc arī dzīvoju. Mums Melnezers, pa vasaru dienu no dienas gājām. Tad mēs tur pa to mežu līdz Ozoliņiem katru dienu staigājām. Un mazdārziņš – es jau vēl pa dārziņu līdz 90 gadiem ar dakšu raku, ar lāpstu!”
Mirdzas Krupinskas dēls Juris stāsta, viņam ir ļoti svarīgi būt blakus mammai: “Man jau jāpalīdz ir. Viņa vairs uz veikalu pati nestaigā, vēl jau pāris gadus atpakaļ viņa gāja pati uz veikalu, un man praktiski nevajadzēja neko palīdzēt, bet tagad es viņu baroju.”
Simtgadnieku salidojums norit reizi trīs gados, un uz to tiek aicināti ne tikai seniori, kas jau sasnieguši simts gadu vecumu, bet arī tādi, kuri simtgadei vien tuvojas.