Šogad reģistrēti jau vairāki simti kūlas ugunsgrēku

Pavasara iestāšanās ik gadu atnāk ne vien ar dabas mošanos un siltākiem laikasptākļiem, bet arī pērnās kūlas dedzināšanu, kas ironiski tiek saukta par latviešu nacionālo sporta veidu. 

Kūlas ugunsgrēki ir ik pavasara problēma, no kuras daļa sabiedrība tomēr nemācās un, lai arī ir gadījumi pat ar letālām sekām un nopostītiem īpašumiem, izsaukumu skaits uz kūlas degšanu kopumā nemazinās. Arī šogad Latvijā reģistrēti jau 560 kūlas ugunsgrēki, no tiem 140 izcēlušies Latgalē.

“Vislielākais ugunsgrēks Latgalē reģistrēts Augšdaugavas novadā, Kalkūnes pagastā, tur bija 25 ha degšanas platība un kā arī Rēzeknes novadā, Verēmu pagastā, aptuveni 20 ha platībā,” tā stāsta VUGD Rēzeknes daļas vada komandieris Jevģēnijs Vančenko.

Visvairāk kūlas dedzināšanas gadījumu ir tieši no marta līdz maijam. Viens no ugunsgrēkiem šajās dienās bija izcēlies arī Rēzeknē, netālu no dzelzceļa sliedēm. Kā informē Valsts Policija, esot jau noskaidroti iespējamie ugunsgrēka izraisītāji, kam par nodarījumu paredzams arī sods. 

Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Latgales reģiona pārvaldes jautājumos Jūlija Jurāne piemin gadījumu Rēzeknē, Lubānas ielā: “Notikuma vietā, ierodoties policijas norīkojumam, tika konstatēti jaunieši, un arī noskaidrota iespējamā vainīgā persona, kā rezultātā Valsts policijā ir uzsākts administratīvā pārkāpuma process par šo kūlas dedzināšanu.” 

Par šādu administratīvo pārkāpumu var tikt piespriests sods 56 līdz 140 naudas soda vienības, bet, ja kūlas ugunsgrēkā tiek bojāta vai iznīcināta sveša manta, vai tajā cietuši cilvēki, var iestāties arī kriminālatbildība.

“Protams, bija arī tādi gadījumi, kad kūlas ugunsgrēkā cieta arī cilvēki, 2020. gadā Ludzas novadā tika reģistrēts tāds notikums, kur bojā gājis cilvēks,” uzsver VUGD Rēzeknes daļas vada komandieris Jevģēnijs Vančenko.

Sabiedrībā ir populāri mīti par kūlas dedzināšanu. Piemēram, pastāv uzskats, ka uguni ir iespējams kontrolēt un pēc kūlas dedzināšanas zeme paliek vērtīgāka un auglīgāka. Arī, ka, dedzinot kūlu, esot iespējams cīnīties ar ērcēm, tomēr tas viss neatbilst patiesībai. VUGD Rēzeknes daļas vada komandieris Jevģēnijs Vančenko uzsver, ka kūlas ugusngrēki iznīcina biotopu daudzveidību un dzīvnieki iet bojā: “Daudzi cilvēki domā, ka kūlas dedzināšana palīdz kaut kā atbrīvoties no ērcēm, bet ir pierādīts,ka tas nepalīdz cīņā ar ērcēm, jo parasti viņas guļ tajā sezonā, kad notiek dedzināšana.”  

Kūlas dedzināšana nav arī senlatviešu tradīcija – ticējumos un lauksaimniecības aprakstos nav šādu liecību – latviešiem jau kopš seniem laikiem savs zemes gabals bija svēts, un tas tika izmantots pilnībā un apkopts rūpīgi, līdz ar to pavasaros uz laukiem sausās zāles nebija. Kūlas dedzināšana Latvijā sākās padomju laikos, un tolaik to ieviesuši iebraucēji.