Pašlaik Latvijā nav iespēju veikt nozīmīgu nodokļu samazināšanu, tā var būt tikai dekoratīva, tādēļ, ja kāda partija priekšvēlēšanu laikā to solīs, tas drīzāk liecinās par vāju saikni ar realitāti, intervijā sacīja “Luminor Bank” galvenais ekonomists Pēteris Strautiņš.
“Nodokļu samazināšanai, ja to vispār dara, ir jābūt naudas izteiksmē maz ietilpīgai, ar mazu ietekmi uz budžetu, bet vienlaikus simboliski spilgtai. Samazināt lielos nodokļus pašlaik nav un arī nebūs reāli. Te pat var lietot vārdu – praktiski nekad, jo pašlaik 90. gadu dzimstības krituma atbalsis jau ir redzamas paaudzē, kas ir ap 35 gadu vecumu, un 30-40 gadi ir ekonomiski vērtīgākais cilvēku dzīves laiks,” norādīja Strautiņš, atgādinot, ka Latvijā samazinās nodokļu maksātāju skaits.
Ekonomists arī ieteica nākamajai Saeimai neaizrauties ar speciāliem nodokļu režīmiem atsevišķām nozarēm un tamlīdzīgu ekonomikas mikromenedžmentu. Politiķiem būtu jāapzinās, kāda ir šādu lēmumu ietekme uz investīciju motivāciju.
Vienlaikus viņš pauda, lai gan dažkārt no dažu politiķu puses ir redzama “teatrāli morāla pozēšana” par Latvijas valsts parāda apjomu, jāatceras, ka Latvijas valsts parāds joprojām ir būtiski mazāks nekā vidēji Eiropas Savienībā.
“Nav tik slikti, kā reizēm pasniedz, bet riski jāpatur prātā. Nedomāju, ka tiks sasniegts bezdeficīta budžets, bet lejupvērstu deficīta trajektoriju gribētos redzēt. Jāgatavojas mazākam ekonomikā strādājošo skaitam nākotnē, kam būs jāpārfinansē uzkrātais parāds. Diez vai būs tik liela imigrācija, lai to stabilizētu vairākas desmitgades,” pauda Strautiņš.
Tāpat ekonomists ieteica ar aizdomām raudzīties uz partiju solījumiem sasniegt konkrētu iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu, algu kāpumu un līdzīgas lietas, jo tas ļoti lielā mērā ir ārpus politiķu kontroles.
“Ja kādā programmā šādu skaitļu ir daudz un tie ir ļoti optimistiski, man rastos bažas par realitātes izjūtas trūkumu. Es priekšroku dotu pazīmēm, ka partijai ir izpratne par politikas instrumentiem, attīstības virzieniem. Jo tā ir joma, ko politiķi reāli var noteikt, nevis IKP pieauguma temps nākamajos četros gados, ko var ietekmēt jebkas,” uzsvēra ekonomists, atgādinot, kādas izmaiņas ekonomikā nesa, piemēram, pandēmija un karš Ukrainā.
Savukārt jautāts par lielākajiem problēmjautājumiem, kurus var nākties risināt nākamajā Saeimas darbības laikā, “Luminor Bank” ekonomists norādīja, ka noteikti nevarēsim izvairīties no lēmumiem par dzelzceļa līniju “Rail Baltica”.
Jautāts, kā vērtēt aizejošās Saeimas laikā paveikto, Strautiņš sacīja, ka nav grandiozu panākumu, bet ir diezgan daudz procesu uzlabojumu, piemēram, būtiski ir pārveidots būvniecības regulējums, kas ir bijusi viena no lielajām problēmām. Taču šajā virzienā darbs ir arī jāturpina.
“Daudz mazāk apzinās citu problēmu – centrālā valdība rada pārmērīgu regulējošo slogu pašvaldībām, kas tām atņem resursus un traucē darbu pie attīstības. Ministrijām ir nosliece uz papīra būvēt ideālu valsti bez ieguvumu un izmaksu salīdzināšanas. Nav grūti izdomāt arvien jaunus regulējumus, neapzinoties ieviešanas cenu. Šādas situācijas varbūt nepamana tāpēc, ka tās neiekļaujas vispārējā domāšanas shēmā par to, ka valsts sarežģī dzīvi uzņēmējiem. Valsts sarežģī dzīvi arī pati sev,” norādīja Strautiņš.
Ekonomists atzina, ka Latvijā ir vērojama vispārēja nosliece uz pārmērīgu detalizētību un riska samazināšanu, bet tā vietā vajadzētu iet prom “no neticēšanas cilvēku veselajam saprātam, no vēlmes visas iespējamās dzīves situācijas paredzēt”.
Viņš uzsvēra, ka būtu ļoti labi, ja parādītos politikas iniciatīvas, kas novestu pie jaunu pakalpojumu eksporta sektoru rašanās, kā Lietuvā bija ar finanšu pakalpojumiem. Tāpat valstij ir jāsaprot mākslīgā intelekta jomā notiekošais un jāmeklē iespējas palīdzēt uzņēmumiem iesaistīties šajā procesā.