Skip to main content
Atlasīt pēc reģiona

Svešvalodu prasībām darba sludinājumos jābūt pamatotām

17. janvāris 2025

Dators ar darba sludinājumu mājaslapu ekrānā, kur redzamas dažādas vakances un to apraksti.
Foto: ReTV

Darba meklējumos nereti viena no prasībām kandidātam ir svešvalodu prasmes. Tās tiek prasītas aptuveni pusē gadījumu, secināts pērn Tiesībsarga uzdevumā veiktajā pētījumā. Novērots, ka darba sludinājumos visbiežāk norādīta prasība tieši pēc angļu un krievu valodas prasmēm, taču abu valodu lietojuma mērķis darba vidēs atšķiras.

 

Pētījumu par svešvalodu prasmju nepieciešamību darba vidē veica pētījumu centrs SKDS, aptaujājot gan darba devējus, gan darba ņēmējus. Gandrīz 40% darba devēju norādījuši, ka pēdējo trīs gadu laikā ir publicējuši darba sludinājumus, bet puse no viņiem tajos norādījuši arī kādu no svešvalodu prasmēm. Tiesībsarga birojā stāsta, visbiežāk darba sludinājumos var sastapties ar angļu vai krievu valodas prasmju nepieciešamību.

"Te arī ir jānovērtē tāda maza atšķirība, ka angļu valoda pārsvarā tiek lietota, lai sadarbotos ar ārvalstu un starptautiskiem partneriem. Savukārt, krievu valoda biežāk darba vidē tiek lietota tieši, lai apkalpotu svešvalodā runājošus klientus šeit, Latvijā."

Dace Cālīte, Tiesībsarga biroja Diskriminācijas novēršanas nodaļas socioloģe

Reklāma

Krievu valodas zināšanas biežāk tiekot prasītas privātājā sektorā, kamēr angļu valodas – publiskajā sektorā.

 

Dace Cālīte: ” Darba likums paredz, ka, ja mēs norādam darba sludinājumā šīs svešvalodas nepieciešamās prasmes kandidātam, tad viņām ir jābūt obligāti pamatotām. Bet, lai strādātu Latvijā pakalpojuma sfērā vai kādā citā sfērā, kas saistīta tieši ar Latvijas tirgu, tās svešvalodu prasmes nevar tikt uzskatītas par pamatotu prasību. Līdz ar to tas aptaujas rezultāti mums atklāja to, ka, tomēr, krievu valoda kā svešvaloda tiek lietota diezgan intensīvi Latvijas darbavietās.”

 

Tiesibsarga birojā pauž, ka saņem arī iesniegumus par nepamatotu svešvalodas prasību darba sludinājumā. Tādus saņem arī Valsts darba inspekcijā. Te atklāj, lai arī Darba likuma norma par aizliegumu norādīt konkrētas svešvalodas prasmes, izņemot gadījumus, kad tā pamatoti nepieciešama darba pienākumu veikšanai, stājās spēkā 2012.gadā. Taču tieši pēdējo trīs gadu laikā, kopš pilna mēroga Krievijas uzsāktā kara Ukrainā, darba meklētāji šim jautājumam pievērš ar vien lielāku vērību. Tā, piemēram, ja 2022.gadā inspekcijā saņemts 71 iesniegums, tad pērn izskatīti gandrīz 1200.

 

" 2024. gadā izskatīti 1175 iesniegumi par iespējamu Darba likuma 32. panta 21.pārkāpumu. 285 gadījumos ziņas par iespējamo pārkāpumu daļēji apstiprinājās, 260 gadījumos – apstiprinājās, 546 gadījumos neapstiprinājās, 47 gadījumos iesniegumu nebija iespējams izskatīt no Valsts darba inspekcijas amatpersonas neatkarīgu apstākļu dēļ, 37 gadījumos sniegts skaidrojums – rakstveida konsultācija. "

Valsts darba inspekcijas rakstisks komentārs

Reklāma

Pagājušajā gadā arī stājās spēkā grozījumi Darba likumā – darba sludinājumā nedrīkst norādīt svešvalodas prasmju nepieciešamību, ja tas saistīts ar preču ražošanu, pakalpojumu sniegšanu vai citām darbībām Latvijas iekšējā tirgū. Valsts darba inspekcijā uzsver, darba devējiem, darba sludinājumā izvirzot svešvalodas prasības, ir jānorāda svešvalodas prasmes nepieciešamības pamatojumu.

Saistītās birkas