Pārstrādājot nolietotus vilnas audumus, kam var būt citu dabisku materiālu piejaukums, radīts jauns audums tautastērpu brunčiem. Ar jauno audumu, kas ir vieglāks, neburzīgāks un krietni lētāks, nedēļas nogalē iepazīstināja biedrība ”Muline”, kas nodarbojas ar tautastērpu un lina apģērbu šūšanu. Jaunā alternatīva esot meklēta, jo savs tautastērps ir daudzu sieviešu sapnis, bet īstā tērpa izmaksas var sasniegt pat vairākus tūkstošus eiro.
Mūsu identitātes simbols – tautastērps, ierasti ir darināts no vilnas auduma, bet šoreiz biedrība ”Muline” rāda, ka arī šajā jomā var izmantot videi draudzīgo aprites ekonomiku.
Uz neliela galdiņa Santas Mangules šūšanas darbnīcā Ogrē uzlikti divi Ziemeļkurzemes tautastērpa brunči. Tie abi ir gluži kā divas ūdenspiles, un atšķirt, kurš bruncis šūts no ierastā vilnas auduma un kurš no jaunā, alternatīvā, var tikai ar profesionālu aci, vai pataustot. Kā skaidro biedrības ”Muline” valdes priekšsēdētāja Dace Krūmane, alternatīvais audums izgatavots precīzi pēc etnogrāfiskā raksta, un tam ir vairākas priekšrocības: ”Strīpa strīpā, krāsa krāsā. Ir radīts jauns audums, kas ir no pārstrādātām izejvielām. Tas ir pluss.”
No pārstrādātajām izejvielām radītais audums neburzās, ir vieglāks un divreiz lētāks. Šādu audumu, kura sastāvā ir pārstrādāta vilna, un, iespējams, dabisku materiālu, kā, piemēram, lina piejaukumi, ražošanas process esot sarežģīts, skaidro Dace Krūmane. ”Tas ir ļoti sarežģīts process, un Latvijā tas nemaz nav iespējams, tādēļ, ka Latvijā tikai no 2025. gada sāka tekstila šķirošanu. Mēs izšķirojam, es baidos kļūdīties skaitļos, kaut kur 20 000 tonnas, un no tā 1,5% ir vilna. Reāli, nav iespējams Latvijā savākt tādu apjomu.”
Jaunā auduma prezentācijas pasākumā divas dāmas bija nolēmušas, pieredzējušās šuvējas vadībā tikt pie tautastērpa brunčiem no jaunā auduma.
Pasākuma apmeklētāja Līga Miķelsone: ”Kādreiz, mācoties Cēsu mūzikas vidusskolā, mēs arī paši šuvām savu tērpu, bet tie bija citi laiki, un tērpam tagad cits izmērs vajadzīgs. Ikdienas valkāšanai, manuprāt, ir ļoti labs risinājums, jo tas ir viegls, un vasarā personīgai lietošanai ļoti labs.” – Uz kurieni iesiet ar šiem brunčiem? “Vēl nezinu, bet pilnīgi noteikti zinu, ka iešu!”
Šuvēja Santa Mangule: ”Mēs esam šuvuši ļoti daudz no īstā auduma, un šis ir tāds kā atvieglojums, ka nav tik smags un grūts tas darbs.” – Emocionāli ir starpība? “Šobrīd vairs nav, kādreiz bija. Nu jau šis tā kā ir ieguvis to savu mīlestību.”
Ilggadējie tautastērpu valkātāji atzīst, ka sajūtu līmenī starpība esot, vai mugurā ir īstais tērps vai no alternatīvā auduma darinātais, tomēr katram esot sava vieta. Biedrības ”Muline” dalībniece Diāna Vanzoviča: ”Es jau uzreiz zināju, kas būs kam. Kur es vilkšu, kāds ir tas mērķis un kāpēc man tas vajadzīgs. Ja tas ir alternatīvi, tad es to tieši tā arī pieņemu, bet, ja tas ir goda tērps, tas staltums, tad tas ir kaut kas pavisam cits.”
Citu novadu tautastērpu rakstos jaunais audums gan neesot pieejams, jo audumu no pārstrādātas vilnas ražojot tikai trīs rūpnīcās Eiropā, bet tām nepieciešamais apjoms krietni pārsniedzot viena vai visas pilsētas kolektīvu nepieciešamību pēc tautastērpa brunčiem.