Tekstila atkritumi: kāpēc mūsu skapji kļūst par vides problēmu?

Raidījumā “Izmet gudri” tiek aplūkoti dažādi atkritumu veidi un to pareiza apsaimniekošana, vienlaikus skaidrojot, kā ikdienā dzīvot videi draudzīgāk. Tekstila atkritumi ir joma,  kas kļūst arvien aktuālāka gan Latvijā, gan pasaulē.

Patēriņš aug, bet pieaug arī atbildība

AS “Latvijas Zaļais punkts” valdes loceklis Kaspars Zakulis norāda, ka tekstila industrija ir viena no trim lielākajām vides piesārņotājām pasaulē. Saskaņā ar Pasaules vides aģentūras datiem 2022. gadā viens Eiropas iedzīvotājs vidēji gadā iegādājās aptuveni 16 kilogramus dažādu tekstila izstrādājumu.

Latvijā situācija ir nedaudz atšķirīga – apkopotie dati par 2025. gadu liecina, ka viens iedzīvotājs gadā iegādājas ap 10 kilogramiem tekstila. Tajā pašā laikā novērojama pozitīva tendence – arvien vairāk cilvēku izvēlas šķirot atkritumus. No 2022. līdz 2025. gadam šķirojošo iedzīvotāju skaits pieaudzis par 60%, sasniedzot 53% sabiedrības.

ReTV foto

Tekstila šķirošana Latvijā – progress un izaicinājumi

Uzņēmuma “Eco Baltia Vide” valdes loceklis un attīstības direktors Andris Karlsons skaidro, ka tekstila šķirošanas infrastruktūra Latvijā turpina attīstīties. “Šobrīd mēs esam tikuši līdz 370 konteineriem Latvijā. Pagājušajā gadā esam savākuši jau 2500 tonnas nolietotā tekstila,” viņš norāda.

Šķirošana palīdz samazināt ātrās modes ietekmi uz vidi un veicina aprites ekonomikas principu ieviešanu. Tomēr problēma joprojām ir aktuāla – tekstila apjoms ir pārāk liels.

“Šī problēma par to, kur to likt, pēc vēl pieciem gadiem būs arvien aktuālāka,” uzsver Andris Karlsons. Viņš skaidro, ka Rīgā savāktais tekstils tiek sašķirots – nederīgais tiek atdalīts, bet pārējais nosūtīts uz Lietuvu padziļinātai šķirošanai.

Vēl lietojamais apģērbs tiek realizēts dažādās pasaules valstīs, savukārt citi materiāli tiek pārstrādāti, piemēram, mēbeļu pildījumos. Pārējais tiek sasmalcināts un izmantots enerģijas ieguvei.

ReTV foto

Atbildīga rīcība sākas ar ikdienas izvēlēm

SIA “Zaļā josta” valdes priekšsēdētājs Jānis Lapsa uzsver, ka ilgtspējīga attieksme pret tekstilu sākas jau pirkuma brīdī. “Vispirms izvērtējam, kas mums patiešām ir vajadzīgs. Vai varam apģērbu salabot – piešūt pogu vai salabot rāvējslēdzēju?” viņš aicina.

Ja apģērbs tomēr nonāk līdz konteineram, svarīgi to sagatavot pareizi – tas jāizmazgā un jāiepako tā, lai netiktu bojāts ārējo apstākļu ietekmē. Jāatceras, ka šo apģērbu, iespējams, vēl kāds valkās.

Ilgtspējīga mode – stils ar apziņu

Zaļā dzīvesveida un ilgtspējīgas modes eksperte Anete Akmentiņa dalās praktiskos ieteikumos, kā veidot pārdomātu garderobi. “Galvenais ir saprast, kas tev piestāv. Ir jāmācās veidot garderobi toņos, kas labi izskatās, un izprast savu stilu,” viņa norāda.

Viens no risinājumiem ir kapsulas garderobe – bāzes apģērbu komplekts, ko iespējams savstarpēji kombinēt. Tas nenozīmē garlaicību vai vienveidību. “Kapsulai nav jābūt tikai baltai, bēšai, pelēkai vai melnai. Tā var būt arī krāsaina. Galvenais, lai lietas savā starpā saklikšķinās,” skaidro Akmentiņa.

Viņa arī atgādina – ne viss, kas mums patīk, ir nepieciešams mūsu garderobē. Dažas lietas var vienkārši novērtēt, neiegādājoties tās.

ReTV foto

Pavasaris – laiks pārskatīt savu garderobi

Ieteicams apģērbu sadalīt trīs grupās: to, ko nēsājam, ko varbūt nēsāsim, un ko vairs nenēsāsim. Pēdējā kategorijā esošās lietas iespējams nodot draugiem, pārdot vai atbildīgi ievietot tekstila konteineros.

Tekstila atkritumu problēma tuvākajos gados tikai pieaugs, taču risinājumi ir mūsu rokās. Mazāk impulsīvu pirkumu, rūpīgāka attieksme pret apģērbu un atbildīga šķirošana var būtiski samazināt ietekmi uz vidi. Ilgtspējīga tekstila aprite sākas ar katra individuālu izvēli – un tieši šīs izvēles kopā veido būtiskas pārmaiņas.